Dzintaru koncertzāle

Viens no pilsētas nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, kas piedāvā plašu kultūras programmu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā. 1936. gadā  vēsturiskajā Dzintaru (Edinburgas) koncertdārzā tika atklāta pēc arhitektu Aleksandra Birzenieka un  Viktora Mellenberga projekta veidotā slēgtā koncertzāle ar 690 sēdvietām, kuras interjerā saglabājušies jūrmalnieka lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa trīs gleznojumi – “Lielupe”, “Jūra” un “Latvija”. 1960. gadā tai piebūvēta vaļējā vasaras koncertzāle 2000 skatītājiem. Arhitekti Modris Ģelzis, Alberts Vecsīlis, konstruktors Andris Bite. Koncertzāles metāla konstrukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošina teicamu akustiku. 2015. gadā pēc pilnas rekonstrukcijas tika atvērta slēgtās koncertzāles vēsturiskā mazā zāle. 

Dzintaru koncertzāle
Dzintaru koncertzāle
Dzintaru koncertzāle

Tuvākie pasākumi

    svētdiena, 24.novembris
    14:00

    Brīvdienu mūzika. Autobuss debesīs

    Piedalās: Marts Kristiāns Kalniņš (balss, taustiņinstrumenti), Emīls Zilberts (sitamie instrumenti), Armands Treilihs (bass), Kārlis Auzāns (ģitāra, čells), Andris Dzenis (ģitāra), Jānis Ozols (koncerta vadītājs)

    Programmā: Imanta Kalniņa mūzika un grupas oriģinālkompozīcijas

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    svētdiena, 1.decembris
    17:00

    Raimonda Ozola jubilejas koncerts

    Raimonda Ozola jubilejas koncerts.

    Piedalās: Raimonds Ozols (vijole), Mārcis Auziņš (ģitāra), Raimonds Macats (klavieres)

    Dažādu laikmetu komponistu Nikolo Paganīni un Astora Pjacollas īpašu kamerversiju koncertprogrammu savā jubilejā piedāvā Raimonds Ozols un draugi. Koncerta iecere radusies jau labu laiku, iedvesmojoties no tās mūzikas mantojuma krātuves, kuras skaņdarbi Latvijā nav tik bieži dzirdēti.

    Nikolo Paganīni daiļrade katram no mums saistās ar virtuozo vijoļmūziku, tomēr komponists radījis arī izcilu romantisko kamermūziku: Duetto Amoroso, Grand sonata un Tercetto vijolei, ģitārai un basam, ko būs iespējams dzirdēt arī šajā koncertā. Katram skaņdarbam ir savs izcelsmes stāsts, kas visbiežāk ir saistīts ar kādu intīmu brīdi komponista dzīvē, kas atbalsojies šī koncerta jubilāra sajūtās vai notikumos. Koncerta pirmā daļa solās būt īsts mīlestības starojums, kas atklās gan Paganīni ārišķīgās spozmes un pompozitātes raksturu, gan pazemīgās un dziļās mīlestības romantiku.

    Arī Astora Pjacollas daiļradē, līdzās bieži atskaņotajiem, kaislīgajiem Argentīnas tango, ir vēl daudz nedzirdēta. Pārsteigumus sola komponista tā daiļrades puse, kas saistīta ar paša Pjacollas dvēseles dziļākajiem pārdzīvojumiem.

    Koncerta programma ir izvēlēta plašai klausītāju gaumei, un izpildītāji sola emocionālu baudījumu visiem, jo koncerta satura veidošana un muzicēšana ir sirdsdarbs, pirmkārt, pašiem mūziķiem. Un šobrīd viss liecina par to, ka koncerts izdosies ļoti īpašs!

    Uz drīzu tikšanos Dzintaru koncertzālē!

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    pirmdiena, 9.decembris
    09:45

    Ansīša un Grietiņas jaunie piedzīvojumi

    Ansītis un Grietiņa dodas uz Piparkūku namiņu, bet pusceļā notiek kas pavisam negaidīts.

    Piedalās: Jolanta Strikaite-Lapiņa (vokāls), Mikus Abaroniņš (vokāls), Trio "Vīzija" - Sintija Šteinkopfa (klavieres), Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dārta Svētiņa (čells), deju studijas "Freska" dejotāji Tatjanas Pavļeņinas vadībā

    Programmā: Georga Frīdriha Hendeļa, Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Franča Šūberta skaņdarbi

    Koncerta vadītāja Karina Bērziņa

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    pirmdiena, 9.decembris
    11:00

    Ansīša un Grietiņas jaunie piedzīvojumi

    Ansītis un Grietiņa dodas uz Piparkūku namiņu, bet pusceļā notiek kas pavisam negaidīts.

    Piedalās: Jolanta Strikaite-Lapiņa (vokāls), Mikus Abaroniņš (vokāls), Trio "Vīzija" - Sintija Šteinkopfa (klavieres), Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dārta Svētiņa (čells), deju studijas "Freska" dejotāji Tatjanas Pavļeņinas vadībā

    Programmā: Georga Frīdriha Hendeļa, Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Franča Šūberta skaņdarbi

    Koncerta vadītāja Karina Bērziņa

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    piektdiena, 13.decembris
    19:30

    Ziemassvētku festivāla atklāšana. Hendeļa ''Mesija''

    Piedalās:

    Frīders Berniuss/ Frieder Bernius (diriģents)
    Inga Kalna (soprāns)
    Mārtens Engeltjess/ Maarten Engeltjes (alts)
    Tomass Hobss/ Thomas Hobbs (tenors)
    Rihards Millers (bass)
    Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”
    Latvijas Radio koris

    Programmā: Georga Frīdriha Hendeļa oratorija “Mesija”

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    piektdiena, 20.decembris
    19:30

    Ziemassvētku festivāls. Latvijas Radio Bigbends un Framest

    Piedalās: Latvijas Radio Bigbends un vokālā grupa Framest

    Aizvērt
    piektdiena, 27.decembris
    19:30

    Ziemassvētku festivāls. Rīgas Doma zēnu koris un Raimonds Tiguls Ziemassvētkos

    Piedalās: Rīgas Doma zēnu koris, diriģents Mārtiņš Klišāns un Raimonds Tiguls
    Pirkt biļetes
     

    Aizvērt
    sestdiena, 21.decembris
    19:00

    Ziemassvētku festivāls. Vivaldi un Pjacollas Gadalaiki

    Piedalās: Daniils Bulajevs (vijole), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, dirģents Andris Poga.

    Koncerts 2 daļās.

    Programmā:

    I daļa

    Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi, 1678–1741)
    ’’Ziema’’ no koncertu cikla ’’Gadalaiki’’

    Astors Pjacolla (Astor Piazzolla, 1921–1992)
    ’’Četri gadalaiki Buenosairesā’’
    II daļa

    Rihards Vāgners (Richard Wagner, 1813–1883)
    ’’Zigfrīda idille’’

    Moriss Ravels (Maurice Ravel, 1875–1937)
    ’’Čigāniete’’

    2014. gadā Operas skvērā notikušajā vērienīgajā koncertā ’’Dzimuši Rīgā’’ ar izjustu vijoles solo sevi plašākai pašmāju un ārzemju publikai spilgti pieteica toreiz vēl desmit gadus vecais Daniils Bulajevs. Jaunais vijolnieks, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēknis koncertējis ar Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Armēnijas, Ķīnas simfoniskajiem un kamerorķestriem, kuru skaitā ir arī Kremerata Baltica, Glasperlenspiel Sinfonietta, “Maskavas virtuozi”, Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskais orķestris, Makao simfoniskais orķestris. Mūziķis piedalījies festivālos Avanti!, Artissimo, Senās mūzikas festivālā Rundālē, Musica mundi (Beļģija), “Jaunie vārdi” (Armēnija), Iguazú in Concert (Argentīna), Flourishing Arts (Makao), Altolivenzafestival Giovani (Itālija) u. d. c. Ieguvis Grand Prix un I prēmiju starptautiskos konkursos Rīgā, Viļņā, Maskavā, Itālijā, Ķīnā.

    Andris Poga ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2013./2014. gada sezonas. Andra Pogas starptautiskā karjera sākās pēc uzvaras Jevgeņija Svetlanova starptautiskajā diriģentu konkursā 2010. gadā. Iepriekšējās sezonās viņš uzstājies ar vadošajiem Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas un citu valstu orķestriem – NHK Tokijas SO, Vīnes SO, Ziemeļvācijas Radio (NDR) Elbas filharmonijas orķestri, Ķelnes Radio SO, “Minhenes filharmoniķiem”, Berlīnes Vācu SO, “Drēzdenes filharmoniķiem”, Leipcigas Gewandhaus orķestri un citiem. Andris Poga absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi. Studējis arī filozofiju Latvijas Universitātē un diriģēšanu Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas universitātē Uroša Lajovica klasē. No 2021./2022. gada sezonas Andris Poga būs arī Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents.

    Latvijas Nacionālis simfoniskais orķestris (LNSO) ir viens no nacionālās kultūras pamatakmeņiem ar gandrīz simt gadu ilgu vēsturi. LNSO misija ir piedāvāt klausītājiem izcilā mākslinieciskā sniegumā plaša spektra simfoniskās mūzikas repertuāru, iepazīstinot Latvijas publiku ar pasaules mūzikas pamatvērtībām un aktualitātēm, savukārt ārvalstu publiku – ar Latvijas mūzikas dārgumiem. Viens no LNSO darbības galvenajiem virzieniem ir arvien jaunas auditorijas piesaistīšana ar izglītojošām programmām mūsdienīgā, radoši pārsteidzošā formā. LNSO darbība piecas reizes novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – Lielo mūzikas balvu (1993, 2009, 2012, 2013 un 2016). Beidzamajos sešos gados LNSO uzstājies Frankfurtes Alte Oper un Parīzes Elizejas lauku teātrī, Eksanprovansas Lielajā teātrī un Mecas “Arsenālā”, sniedzis deviņus koncertus prominentajā festivālā “Trakās dienas Nantē”, viesojies Rokdanteronas starptautiskajā klaviermūzikas festivālā, Bratislavas koncertzālē, Parīzes filharmonijā. LNSO sadarbības partneri beidzamajās turnejās bija spožā vijolniece Baiba Skride, izcilais čellists Aleksandrs Kņazevs, ģeniālie pianisti Nikolass Angeličs un Boriss Berezovskis, jaunie supertalanti Luks Geņušs un Likā Debargs. Turpmākajos LNSO viesturneju plānos iezīmēta uzstāšanās ar Ivetu Apkalnu Parīzes filharmonijā 2021. gadā.

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    svētdiena, 29.decembris
    17:00

    Ziemassvētku festivāls. Spāņu un čigānu mūzika

    Piedalās: Kristīne Balanas (vijole), Marlēna Keine (vokāls), Agnese Egliņa (klavieres).

    Tik skaists ir šis brīdis, lai dejotu, to mīlnieks neviens garām nelaidīs”, skan vārdi Džoakīno Rosīni neapolitāņu Tarantellā. Aicinājums uz kaislīgu deju, saulē sakarsusi smeldze un robežu nepazīstošs dzīvesprieks valda koncertprogrammā “Spāņu un čigānu mūzika”, kas pērnajā koncertsezonā izpelnījusies gan klausītāju atsaucību, gan augstu mūzikas kritiķu atzinību. Čigānu melodijas pierakstījis un Bizē Karmenas kaislības savam instrumentam pārlicis spāņu vijoļvirtuozs Pablo Sarasate; brīvai un eksotiskai fantāzijai skaņdarbā vijolei “Čigāniete” ļāvies francūzis ar basku saknēm Moriss Ravēls.

    Koncertā klausītājiem būs iespēja iepazīt spāņu komponistus Barbjeri, Obradoru, Serano, Montsalvatgi un Čapī, kā arī spāņu muzikālā teātra sarsuelas tradīciju. Kanconās, romancē un dienvidnieku dzejas temperamentā iekrāsosies dzirkstošais un skanīgais Marlēnas Keines soprāns. Čigāniski virtuozais muzicēšanas spars un melodiska dziedājuma daiļums būs dzirdams jaunās un talantīgās Kristīnes Balanas vijoļspēlē. Vien spāņiem raksturīgie ritmi un harmonijas, kastaņešu sitieni un tamburīna šķindoņa skanēs klavierpavadījumā pianistes Agneses Egliņas meistarīgajā, smalkām niansēm bagātajā tēlojumā.

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    otrdiena, 7.janvāris
    19:30

    Ziemassvētku festivāls. Latvijas Radio koris. Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi.

    • www.dzintarukoncertzale.lv

    Piedalās: Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava

    Programmā:  Pētera Čaikovskis "Vakara lūgšanas"

     

    PAR MĀKSLINIEKIEM:

    LATVIJAS RADIO KORIS

    Latvijas Radio koris ir unikāla muzikāla vienība kormūzikas pasaulē. Kamerkori ar spēju izcili atskaņot visplašāko repertuāru no senās mūzikas līdz mūsdienu komponistu vissarežģītākajām partitūrām. Latvijas Radio koris ir kā radošā laboratorija, regulāri mudinot komponistus rakstīt opusus, kas pārsniedz klasiskā vokāla arsenālu - no tradicionālās dziedāšanas manieres līdz virstoņu un ceturtdaļtoņu dziedāšanai.

    No 1992. gada Latvijas Radio korī strādā divi diriģenti – tā mākslinieciskais vadītājs, galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš. Divdesmit gadu laikā Latvijas Radio koris ir radījis jaunu izpratni par kori, kurā katram dalībniekiem ir savs uzdevums un personīgais pienesums. Latvijas Radio kora mākslinieku tembrālās buķetes sakausējums tiek uzlūkots par kora ansambļa skanējuma etalonu. Dziedātāju spēja orientēties dažādu laikmetu, žanru un stila mūzikā ļauj Latvijas Radio korim uzstāties gan vokāli instrumentālu darbu atskaņojumos un operu izrādēs, gan multimediālos un performanču projektos, gan intīmās a cappella muzikālās sarunās, gan teatrālos uzvedumos, kur kora dziedātāji atklājas kā daudzpusīgi solisti, līdztekus dziedāšanai spēlējot arī instrumentus.

    Latvijas Radio koris vairākkārt saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu – valsts augstāko apbalvojumu par sasniegumiem profesionālajā mākslā, kā arī Ministru kabineta balvu un citus apbalvojumus.

    SIGVARDS KĻAVA, diriģents

    Sigvards Kļava ir Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs kopš 1992. gada. Viņa mērķtiecīgā darba rezultātā Latvijas Radio koris izveidojies par starptautiski atpazīstamu, vokāli spilgtu vienību, kuru vēlas dzirdēt slavenākajos festivālos un kuru uz sadarbību aicina pasaules izcilākie mūziķi.

    Sigvards Kļava studējis diriģēšanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Štutgartes Baha akadēmijā un Oregonas Baha festivāla meistarklasēs, kā arī Sanktpēterburgas konservatorijā. Kopš 2000. gada viņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļas profesors.

    Sigvarda Kļavas veidotie Latvijas Radio kora projekti allaž ir rūpīgi izauklēti vēstījumi, muzikālas ekspedīcijas, pētot dziedāšanas un balss fenomenu, meklējot tiltus starp arhaisko un mūsdienīgo, apcerot pārlaicīgo caur tematisku koncertprogrammu atklāsmju ceļu. Atzinību guvušās programmas Litānija, Mātes Terēzes lūgšana, Vakara sarunas Jāņa baznīcā vienmēr ir piepildījušas dievnamus ar klausītājiem. Pēc Sigvarda Kļavas ierosinājuma Radio koris veidojis kopīgus projektus gan ar tradicionālās un neakadēmiskās mūzikas spilgtiem pārstāvjiem, gan garīdzniekiem un mūsdienu skaņražiem, sintezējot laikmetīgās mākslas eksperimentus ar kultūras mantojumu un paplašinot redzējumu uz cilvēka balss iespējām. Sevišķu publikas mīlestību iemantojuši koncertuzvedumi ar Imanta Kalniņa (Imants un Ziedonis, Dzejnieks un Nāra) un Artura Maskata (Vācietis. Klavierkoncerts, Atlantīda) mūziku. Viņa vadībā tapuši arī veltījumi latviešu tautas dižgariem un varoņiem – mūzika filmai Lāčplēsis un uzvedums Rakstītāja par Broņislavu Martuževu.

    Sigvards Kļava ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas ieguvējs un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Kopš 1990. Gada – Dziesmu svētku virsdiriģents.

    Diriģējis nozīmīgākajās koncertzālēs un festivālos visā pasaulē, tai skaitā Londonas Karaliskajā Alberta zālē, Elbas filharmonijā, Amsterdamas Concertgebouw, Berlīnes filharmonijā u. c.

    Pirkt biļetes

    Aizvērt

Tuvākās vietas