Dzintaru koncertzāle

Viens no pilsētas nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, kas piedāvā plašu kultūras programmu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā. 1936. gadā  vēsturiskajā Dzintaru (Edinburgas) koncertdārzā tika atklāta pēc arhitektu Aleksandra Birzenieka un  Viktora Mellenberga projekta veidotā slēgtā koncertzāle ar 690 sēdvietām, kuras interjerā saglabājušies jūrmalnieka lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa trīs gleznojumi – “Lielupe”, “Jūra” un “Latvija”. 1960. gadā tai piebūvēta vaļējā vasaras koncertzāle 2000 skatītājiem. Arhitekti Modris Ģelzis, Alberts Vecsīlis, konstruktors Andris Bite. Koncertzāles metāla konstrukciju apdare ar koka apšuvumu nodrošina teicamu akustiku. 2015. gadā pēc pilnas rekonstrukcijas tika atvērta slēgtās koncertzāles vēsturiskā mazā zāle. 

Dzintaru koncertzāle
Dzintaru koncertzāle
Dzintaru koncertzāle

Tuvākie pasākumi

    sestdiena, 19.septembris

    Electric run Jūrmala

    Piedzīvojumu skrējiens LED gaismās un mūzikas skaņās 5 kilometru distancē. 

    Aizvērt
    sestdiena, 8.augusts
    20:00

    20. Starptautiskais baleta festivāls. Baleta zvaigznes Jūrmalā

    21. Starptautiskais baleta festivāls. Baleta zvaigznes Jūrmalā

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    pirmdiena, 9.decembris
    09:45

    Ansīša un Grietiņas jaunie piedzīvojumi

    Ansītis un Grietiņa dodas uz Piparkūku namiņu, bet pusceļā notiek kas pavisam negaidīts.

    Piedalās: Jolanta Strikaite-Lapiņa (vokāls), Mikus Abaroniņš (vokāls), Trio "Vīzija" - Sintija Šteinkopfa (klavieres), Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dārta Svētiņa (čells), deju studijas "Freska" dejotāji Tatjanas Pavļeņinas vadībā

    Programmā: Georga Frīdriha Hendeļa, Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Franča Šūberta skaņdarbi

    Koncerta vadītāja Karina Bērziņa

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    pirmdiena, 9.decembris
    11:00

    Ansīša un Grietiņas jaunie piedzīvojumi

    Ansītis un Grietiņa dodas uz Piparkūku namiņu, bet pusceļā notiek kas pavisam negaidīts.

    Piedalās: Jolanta Strikaite-Lapiņa (vokāls), Mikus Abaroniņš (vokāls), Trio "Vīzija" - Sintija Šteinkopfa (klavieres), Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dārta Svētiņa (čells), deju studijas "Freska" dejotāji Tatjanas Pavļeņinas vadībā

    Programmā: Georga Frīdriha Hendeļa, Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Franča Šūberta skaņdarbi

    Koncerta vadītāja Karina Bērziņa

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    piektdiena, 13.decembris
    19:30

    Ziemassvētku festivāla atklāšana. Hendeļa ''Mesija''

    Piedalās:

    Frīders Berniuss/ Frieder Bernius (diriģents)
    Inga Kalna (soprāns)
    Mārtens Engeltjess/ Maarten Engeltjes (alts)
    Tomass Hobss/ Thomas Hobbs (tenors)
    Rihards Millers (bass)
    Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”
    Latvijas Radio koris

    Programmā: Georga Frīdriha Hendeļa oratorija “Mesija”

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    piektdiena, 20.decembris
    19:30

    Ziemassvētku festivāls. Latvijas Radio Bigbends un Framest

    Piedalās: Latvijas Radio Bigbends un vokālā grupa Framest

    Aizvērt
    piektdiena, 27.decembris
    19:30

    Ziemassvētku festivāls. Rīgas Doma zēnu koris un Raimonds Tiguls Ziemassvētkos

    Piedalās: Rīgas Doma zēnu koris, diriģents Mārtiņš Klišāns un Raimonds Tiguls
    Pirkt biļetes
     

    Aizvērt
    sestdiena, 21.decembris
    19:00

    Ziemassvētku festivāls. Vivaldi un Pjacollas Gadalaiki

    Piedalās: Daniils Bulajevs (vijole), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, dirģents Andris Poga.

    Koncerts 2 daļās.

    Programmā:

    I daļa

    Antonio Vivaldi (Antonio Vivaldi, 1678–1741)
    ’’Ziema’’ no koncertu cikla ’’Gadalaiki’’

    Astors Pjacolla (Astor Piazzolla, 1921–1992)
    ’’Četri gadalaiki Buenosairesā’’
    II daļa

    Rihards Vāgners (Richard Wagner, 1813–1883)
    ’’Zigfrīda idille’’

    Moriss Ravels (Maurice Ravel, 1875–1937)
    ’’Čigāniete’’

    2014. gadā Operas skvērā notikušajā vērienīgajā koncertā ’’Dzimuši Rīgā’’ ar izjustu vijoles solo sevi plašākai pašmāju un ārzemju publikai spilgti pieteica toreiz vēl desmit gadus vecais Daniils Bulajevs. Jaunais vijolnieks, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēknis koncertējis ar Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Armēnijas, Ķīnas simfoniskajiem un kamerorķestriem, kuru skaitā ir arī Kremerata Baltica, Glasperlenspiel Sinfonietta, “Maskavas virtuozi”, Tatarstānas Republikas Valsts simfoniskais orķestris, Makao simfoniskais orķestris. Mūziķis piedalījies festivālos Avanti!, Artissimo, Senās mūzikas festivālā Rundālē, Musica mundi (Beļģija), “Jaunie vārdi” (Armēnija), Iguazú in Concert (Argentīna), Flourishing Arts (Makao), Altolivenzafestival Giovani (Itālija) u. d. c. Ieguvis Grand Prix un I prēmiju starptautiskos konkursos Rīgā, Viļņā, Maskavā, Itālijā, Ķīnā.

    Andris Poga ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2013./2014. gada sezonas. Andra Pogas starptautiskā karjera sākās pēc uzvaras Jevgeņija Svetlanova starptautiskajā diriģentu konkursā 2010. gadā. Iepriekšējās sezonās viņš uzstājies ar vadošajiem Vācijas, Francijas, Itālijas, Japānas un citu valstu orķestriem – NHK Tokijas SO, Vīnes SO, Ziemeļvācijas Radio (NDR) Elbas filharmonijas orķestri, Ķelnes Radio SO, “Minhenes filharmoniķiem”, Berlīnes Vācu SO, “Drēzdenes filharmoniķiem”, Leipcigas Gewandhaus orķestri un citiem. Andris Poga absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi. Studējis arī filozofiju Latvijas Universitātē un diriģēšanu Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas universitātē Uroša Lajovica klasē. No 2021./2022. gada sezonas Andris Poga būs arī Stavangeras simfoniskā orķestra galvenais diriģents.

    Latvijas Nacionālis simfoniskais orķestris (LNSO) ir viens no nacionālās kultūras pamatakmeņiem ar gandrīz simt gadu ilgu vēsturi. LNSO misija ir piedāvāt klausītājiem izcilā mākslinieciskā sniegumā plaša spektra simfoniskās mūzikas repertuāru, iepazīstinot Latvijas publiku ar pasaules mūzikas pamatvērtībām un aktualitātēm, savukārt ārvalstu publiku – ar Latvijas mūzikas dārgumiem. Viens no LNSO darbības galvenajiem virzieniem ir arvien jaunas auditorijas piesaistīšana ar izglītojošām programmām mūsdienīgā, radoši pārsteidzošā formā. LNSO darbība piecas reizes novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – Lielo mūzikas balvu (1993, 2009, 2012, 2013 un 2016). Beidzamajos sešos gados LNSO uzstājies Frankfurtes Alte Oper un Parīzes Elizejas lauku teātrī, Eksanprovansas Lielajā teātrī un Mecas “Arsenālā”, sniedzis deviņus koncertus prominentajā festivālā “Trakās dienas Nantē”, viesojies Rokdanteronas starptautiskajā klaviermūzikas festivālā, Bratislavas koncertzālē, Parīzes filharmonijā. LNSO sadarbības partneri beidzamajās turnejās bija spožā vijolniece Baiba Skride, izcilais čellists Aleksandrs Kņazevs, ģeniālie pianisti Nikolass Angeličs un Boriss Berezovskis, jaunie supertalanti Luks Geņušs un Likā Debargs. Turpmākajos LNSO viesturneju plānos iezīmēta uzstāšanās ar Ivetu Apkalnu Parīzes filharmonijā 2021. gadā.

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    svētdiena, 29.decembris
    17:00

    Ziemassvētku festivāls. Spāņu un čigānu mūzika

    Piedalās: Kristīne Balanas (vijole), Marlēna Keine (vokāls), Agnese Egliņa (klavieres).

    Tik skaists ir šis brīdis, lai dejotu, to mīlnieks neviens garām nelaidīs”, skan vārdi Džoakīno Rosīni neapolitāņu Tarantellā. Aicinājums uz kaislīgu deju, saulē sakarsusi smeldze un robežu nepazīstošs dzīvesprieks valda koncertprogrammā “Spāņu un čigānu mūzika”, kas pērnajā koncertsezonā izpelnījusies gan klausītāju atsaucību, gan augstu mūzikas kritiķu atzinību. Čigānu melodijas pierakstījis un Bizē Karmenas kaislības savam instrumentam pārlicis spāņu vijoļvirtuozs Pablo Sarasate; brīvai un eksotiskai fantāzijai skaņdarbā vijolei “Čigāniete” ļāvies francūzis ar basku saknēm Moriss Ravēls.

    Koncertā klausītājiem būs iespēja iepazīt spāņu komponistus Barbjeri, Obradoru, Serano, Montsalvatgi un Čapī, kā arī spāņu muzikālā teātra sarsuelas tradīciju. Kanconās, romancē un dienvidnieku dzejas temperamentā iekrāsosies dzirkstošais un skanīgais Marlēnas Keines soprāns. Čigāniski virtuozais muzicēšanas spars un melodiska dziedājuma daiļums būs dzirdams jaunās un talantīgās Kristīnes Balanas vijoļspēlē. Vien spāņiem raksturīgie ritmi un harmonijas, kastaņešu sitieni un tamburīna šķindoņa skanēs klavierpavadījumā pianistes Agneses Egliņas meistarīgajā, smalkām niansēm bagātajā tēlojumā.

    Pirkt biļetes

    Aizvērt
    piektdiena, 24.jūlijs

    Mūzikas festivāls «LAIMA RENDEZVOUS JŪRMALA»

    • https://www.laimafestival.lv/

    Vasaras aizraujošākais muzikālais randiņš - izsmalcinātais un romantiskais festivāls, kurā uzstāsies populāri un iemīļoti skatuves mākslinieki no daudzām pasaules valstīm.

    Pirkt biļetes

    Aizvērt

Tuvākās vietas