Centrs

Dzintaru koncertzāle

Dzintaru koncertzāle

Viens no pilsētas nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, kas piedāvā plašu kultūras programmu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā. 1936. gadā  vēsturiskajā Dzintaru (Edinburgas) koncertdārzā tika atklāta pēc arhitektu Aleksandra Birzenieka un  Viktora Mellenberga projekta veidotā slēgtā koncertzāle ar 690 sēdvietām, kuras interjerā saglabājušies ...
Lasīt vairāk
Kristapa Morberga vasarnīcas un botāniskā dārza ansamblis

Kristapa Morberga vasarnīcas un botāniskā dārza ansamblis

Vasarnīcas ēka ir valsts nozīmes koka arhitektūras piemineklis, izcils neogotikas objekts, celts ap 1883. gadu. To savai ģimenei cēlis latviešu būvuzņēmējs, mecenāts Kristaps Morbergs. Ēkas interjerā saglabājušies gleznoti griestu plafoni, vitrāžas, apaļas glazētu podiņu polihromas krāsnis un kamīns. Palīgceltnes uzbūvētas 19.-20. gs. mijā. Ar testamentu ēku ...
Lasīt vairāk
Bijusī Emīlijas Rācenes peldu iestāde

Bijusī Emīlijas Rācenes peldu iestāde

Ēka būvēta 20. gs. sākumā, paplašināta 1914. gadā, kad pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā peldu iestāde piedāvāja dažādas - silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta - vannas katru dienu gan ziemā, gan vasarā. Divstāvu koka celtni raksturo augsts cokols pludmales pusē un kokgriezuma detaļas, tā veido pilsētbūvniecisku akcentu pludmales apbūvē. Padomju ...
Lasīt vairāk
Viesnīca "Villa Joma"

Viesnīca "Villa Joma"

Viesnīcas ēkas pirmā daļa uzcelta 1896. gadā kā privāta pansija. Padomju laikā tā iekļāvās atpūtas nama “Majori” sastāvā. 2001. gadā pēc arhitekta U. Šēnberga projekta tika veikta ēkas rekonstrukcija.
Lasīt vairāk
Viesnīca "Pegasa pils"

Viesnīca "Pegasa pils"

Ēka būvēta 20. gs. sākumā, arhitekts nezināms. Padomju laikos šeit bija Jāņa Fabriciusa kardioloģijas sanatorija, vēlāk sanatorija “Edinburga”. Ēka rekonstruēta un paplašināta 2003. gadā, šobrīd tur darbojas viesnīca, kafejnīca un restorāns. 
Lasīt vairāk
Vakera nams

Vakera nams

No 1870. gada te atradās maiznieka Štegera sēta, kuru laucinieki izmantoja par tirgus vietu. Te atradās Korovina veikals, kurš pirmais ieguva Majoros tirgošanās atļauju, tāpēc arī iela ieguva Tirgoņu ielas nosaukumu. 1914. gadā tika uzcelts trīsstāvīgs mūra nams ar veikalu, viesnīcu, restorānu un pilsētas banku. 1930. gadā te atradusies O. Gebauera ...
Lasīt vairāk
Jūras paviljons

Jūras paviljons

Celts 1909. gadā historisma stilā peldviesu atpūtai un izklaidei, arhitekts Arturs Mēdlingers. Viens no ievērojamākajiem 20. gs. sākuma sabiedriskajiem centriem jūras kāpās vakara stundu un brīvā laika pavadīšanai. Paviljonā atradās restorāns un izslavēta deju zāle ar virpuļgrīdu. 1929. gada vasarā uz paviljona terases ir pabijis Zviedrijas karalis Gustavs V. Ēka ir ...
Lasīt vairāk
Benjamiņu māja

Benjamiņu māja

Ēka bijusi Latvijas pirmās republikas laikā pazīstamās sabiedriskās darbinieces un preses izdevējas Emīlijas Benjamiņas privātīpašums. Celta 1939. gadā, arhitekts Ļevs Vitlins. Ēkas eleganci pastiprina dabiskais akmens plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis Otrais pasaules karš – tumšākas krāsas neizdzēšami laukumi kā pretgaisa ...
Lasīt vairāk
Jūras iela

Jūras iela

Jūras iela ir kāpām tuvākā iela Majoros. Vēl 19. gs. vidū Jūras un Jomas ielas apvidū bija jomains, slapjā laikā grūti izbrienams mežs, bet 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tā izveidojās par bagātu ļaužu vasarnīcu rajonu ar skaistiem dārziem. Vēsturiski Jūras ielā atradās tikai vasarnīcas un pansiju ēkas. Šodien šeit vērojami gandrīz visi Jūrmalai raksturīgie ...
Lasīt vairāk
Dzīvojamā māja Jūras iela 6

Dzīvojamā māja Jūras iela 6

Celta 1913. gadā, tipiska jūgendstila celtne ar ļoti izteiksmīgu, 20. gs. sākumam raksturīgu asimetrisku kompozīciju un graciozu tornīti, kas līdzsvaro ēkas apjomu. Bagātīgs kokgriezuma dekoru klāsts. Ēka ir arhitektūras piemineklis.
Lasīt vairāk
Dzīvojamā māja Jūras iela 2

Dzīvojamā māja Jūras iela 2

Celta ap 1909. gadu, un ir detaļās bagātākā un konstrukcijās monumentālākā neoklasicisma koka būve Jūrmalā. Galvenajā fasādē redzams medaljons ar sievietes portreta bareljefu. Ēkas glezniecisko siluetu papildina terases un kolonnu pergolas. 
Lasīt vairāk
Bijusī sanatorija "Marienbāde"

Bijusī sanatorija "Marienbāde"

Pirmā sanatorija Jūrmalā, celta 1870. gadā. Otrā pasaules kara laikā nopostīja gandrīz visu sanatorijas ēku kompleksu, kas aizņēma vairākus kāpu zemesgabalus uz Dubultu un Majoru robežas. Arī sanatorijas galvenā ēka bija stipri cietusi un 1940. gados tās vietā uzcēla trīsstāvu mūra ēku ar klasicisma elementiem. No pirmskara sanatorijas saglabājusies tikai 1926. gadā uzceltā ...
Lasīt vairāk
Bijusī viesnīca "Majori"

Bijusī viesnīca "Majori"

Celta 1925. gadā tradicionālā historisma stilā, kurā jūtami gan neoklasicisma, gan neobaroka motīvi. Arhitekts Artūrs Mēdlingers. Sākotnēji ēkā bija 100 istabu, četras zāles, terases un ap ēku labiekārtots parks ar strūklakām. 20. gs. 30. gados te tika rīkoti tradicionāli džeza grupas koncerti “Five o’clock tee dancing”. Viesnīca šobrīd slēgta. Tās ēka ...
Lasīt vairāk
Dzīvojamā ēka – pasts

Dzīvojamā ēka – pasts

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1897. gadā pēc arhitekta Viktora Eplē projekta. Tā ir viena no retajām vēsturiskajām mūra ēkām Jūrmalā, ko raksturo asimetrisks apjoms ar torņa izbūvi. Latvijas brīvvalsts laikā ēkā tika iekārtots pasta un telegrāfa kantoris, bet vēlāk arī telefona centrāle, kas te atradās līdz 1991. gadam. Pēc restaurācijas un ...
Lasīt vairāk