Pasākumi

svētdiena, 20.oktobris
13:00
Ekskursija izstādē ar kuratori Ingu Šteimani Mākslas stacijā "Dubulti"

Ekskursija izstādē ar kuratori Ingu Šteimani Mākslas stacijā "Dubulti"

  • svētdiena, 20.oktobris
  • Z.Meierovica prospekts 3
  • www.fb.com/artstationdubulti

Ekskursija izstādē ar kuratori Ingu Šteimani Mākslas stacijā "Dubulti". Dalība bez maksas. 

svētdiena, 20.oktobris
14:00
Brīvdienu mūzika. "Skaistākās Operu ārijas". Kalvis Kalniņš, Inga Šļubovska-Kancēviča, Mihails Čuļpajevs

Brīvdienu mūzika. "Skaistākās Operu ārijas". Kalvis Kalniņš, Inga Šļubovska-Kancēviča, Mihails Čuļpajevs

Piedalās: Inga Šļubovska-Kancēviča (soprāns), Kalvis Kalniņš (baritons), Mihails Čuļpajevs (tenors), Mārtiņš Zilberts (pianists), Jānis Ozols (koncerta vadītājs)

Programmā: Dažādu operu ārijas

Pikrt biļetes

svētdiena, 20.oktobris
14:00
Latvijas čempionāts futbolā vīriešiem "Optibet" virslīga

Latvijas čempionāts futbolā vīriešiem "Optibet" virslīga

Latvijas čempionāts futbolā vīriešiem "Optibet" virslīga, FK "Spartaks Jūrmala" - FK "Metta/LU" stadionā Sloka

19.jūlijs - 20.oktobris
2. starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle "Marīna 2019". Izstāde "Nacionālie dārgumi. Modernā telpa. Līvija Pavlovska. Gedimins Kotello"

2. starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle "Marīna 2019". Izstāde "Nacionālie dārgumi. Modernā telpa. Līvija Pavlovska. Gedimins Kotello"

  • 19.jūlijs - 20.oktobris
  • Zigfrīda Meierovica prospekts 3
  • https://www.facebook.com/artstationdubulti/

Izstāde MODERNĀ TELPA rāda interjera mākslinieces Līvijas Brigitas Pavlovskas un gleznotāja, leļļu filmu mākslinieka Gedimina Kotello darbus. Ar šo izstādi Mākslas stacija Dubulti aktualizē interesantas lappuses 1970. –1980. gadu Latvijas mākslā, kas veltītas sociālisma apstākļos veidotai modernai sociālai telpai. Izstādes kuratore – Inga Šteimane. Izstāde ir  2. Starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles “Marīna 2019” programmā, aplūkojama līdz 20.oktobrim.

Vēlme modernizēt un humanizēt sociālisma sabiedrisko telpu 70. un 80. gados izpaudās  ne vien interjeru un pilsētplānošanas jomā, bet arī publiskās diskusijās par cilvēku. Kino un tostarp leļļu filmas kļūst par šīs diskusijas daļu. Sociālisma apstākļos konstruēta modernas vides vīzija nozīmēja “cilvēka pāraudzināšanu”.

LĪVIJA BRIGITA PAVLOVSKA (1939) – tolaik Līvija Māldere – ir starp tiem 1970. gada Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem, kurus lepni dēvē – pirmā mūsu interjeristu ģenerācija ar augstāko speciālo izglītību. Interjeristu sociālo atbildību cerību pilnajos astoņdesmitajos poētiski definē Līvijas kursa biedrs, mākslinieks un kritiķis Jānis Borgs, un tā skan: radīt “interjeru, kuru gaida”.1 Masveida sociālistiskās būvniecības vienmuļība un bezpersoniskā utilitārā arhitektūra raisīja patiesi humānas vēlmes – alkas pēc individualizētas vides. Izstāde MODERNĀ TELPA izvērš atsevišķas spilgtas epizodes Līvijas Brigitas Pavlovskas daiļradē, tādas kā Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijas interjeri (tagad Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs; 1973), Patrisa Lumumbas vārdā nosauktās Maskavas Tautu draudzības universitātes dekori (tagad Krievijas Tautu draudzības universitāte; 1977–1978), Majoru stacijas iekštelpu un ārtelpas dizains (1987–1990). Tāpat izstāde dod ieskatu Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā Universitāte) Ķīpsalas kompleksa interjeru dekoros (1975–1981), Jūrmalas dārzkopības un biškopības biedrības veikala interjerā (1980) u.c. Izstāde MODERNĀ TELPA producējusi lielizmēra dekoru maketus un rekonstrukcijas.

GEDIMINS KOTELLO (1946) kā jauns, Latvijas televīzijā strādājošs Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļas teātra dekoratoru darbnīcas absolvents (1970) nonāk Rīgas kinostudijas leļļu filmu grupā 1974. gadā un strādā tur kā mākslinieks-inscenētājs līdz kinostudijas galam (1990). Gan kopā ar leģendāro Latvijas leļļu animācijas pamatlicēju Arnoldu Burovu, gan sadarbībā ar citiem režisoriem – Arvīdu Noriņu, Jāni Cimermani, Gunāru Treibergu – Gedimins Kotello rada tēlus pāri par divdesmit filmām, kas iegūst starptautiskas balvas un popularitāti.

Izstāde MODERNĀ TELPA akcentē Gedimina Kotello ieguldījumu leļļu filmu jomā. Tā piedāvā plašu oriģinālzīmējumu klāstu, leļļu skulptūras un filmu programmu, kuru tematiski vieno cilvēka atbildībai veltīti stāsti. Gedimins Kotello veido savus tēlus, perfekti zīmējot un detalizējot, viņš rada vizuāli stāstošus varoņus un vides, kuru spilgtās biogrāfijas skatītājam patīk iztēloties. Mākslinieks var būt liels atbalsts režisoram cenzūras un didaktikas laikmetā, un Gedimins Kotello tāds ir. Izstādē būs skatāmas sērijas par neparasto izmeklētāju Capu, kurš pāraudzina palaidņus (1976–1981, rež. Arvīds Noriņš), opuss par neapdomīgu rīcību, bērniem dāvinot kaķēnus un kucēnus (“Ko tagad darīt”, 1978, rež. J. Bergmanis), romantiska atkritumu sāga (“Vecā sētnieka piedzīvojumi”, 1985, rež. A. Burovs), dzēlīgs izsmiekls par kaitīgiem ieradumiem (“Papiņš”, 1986, rež. A. Burovs) un citas pamācošas filmas. Gedimins Kotello ir strādājis arī pie Arnolda Burova slavenākās animācijas – romantiskās “Bimini” (1981). Izstāde piedāvā arī selfiju un zīmēšanas sienu uz terases ar monumentālu inspektoru Capu.

Abu mākslinieku biogrāfijās ir saistība ar Jūrmalu – Līvija Brigita Pavlovska strādā par Jūrmalas pilsētas galveno mākslinieci no 1978. līdz 1986. gadam un dzīvo Jūrmalā, bet Gedimins Kotello ir dzimis Jūrmalā un tur pavadījis savas bērnības vasaras.

Mākslas stacija Dubulti ir inovatīva kultūras platforma, kas atrodas 1977. gadā celtā modernisma arhitektūras ēkā, kas ir joprojām funkcionējoša dzelzceļa stacija. Mākslas stacija Dubulti veido savu programmu, lai parādītu Latvijas mākslinieku darbus aktuālos kontekstos un interpretācijās. Projekti tiek īstenoti ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mākslas stacijas Dubulti izveidotāja un kuratore ir Inga Šteimane.

Pasākumi:

  • 19.07. plkst. 11.00 – preses tūre
  • 19.07. plkst. 19.00 – izstādes atklāšana
  • 20.07. plkst. 15.00 – 16.00 – ekskursija izstādē kopā ar izstādes kuratori Ingu Šteimani
  • 21.07. plkst. 14.00 – 15.30 – ekskursija izstādē kopā ar izstādes darbu autoriem Līviju Brigitu Pavlovsku un Gediminu Kotello
  • 24.08. plkst. 11.00 – 15.00 Darbnīca ģimenēm ar bērniem izstādē “Modernā telpa” mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS vadībā.
  • 24.08. plkst. 15.00 – 16.00 – ekskursija izstādē kopā ar izstādes darbu autoriem Līviju Brigitu Pavlovsku un Gediminu Kotello, un izstādes kuratori Ingu Šteimani

Par septembra un oktobra norisēm (Jāņa Borga lekcijas par audzinošo interjeru) informācija augustā.

1 J. Borgs. Par interjeru, kuru gaida. Rakstu krājums “Arhitektūra un Dizains”, Rīga, “Avots”, 1985, 67.–71.lpp

19.oktobris - 22.februāris
Izstāde "Ilmārs Blumbergs.Beigas ir"

Izstāde "Ilmārs Blumbergs.Beigas ir"

  • 19.oktobris - 22.februāris
  • Jāņa Pliekšāna iela 7

Izstādē tiks eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva. Vienā zālē būs redzami Ilmāra Blumberga pašportreti no sērijas „Tas pats” (1996–2011), bet otrā – zīmējumu cikls „Tenerife 2015”. Ilmāra Blumberga pēdējais tušas un grafīta zīmējumu cikls uz 23 plaukstas lieluma rokas lējuma papīra lapām tapa 2015. gada novembrī Tenerifē, kur viņš pavadīja vienus no pēdējiem dzīves mēnešiem.

Mākslas zinātniece Anita Vanaga zīmējumu ciklu raksturo: „Mākslinieka iedomātā un izvērstā mītpoētika šeit bija redzama dabā – aprimis vulkāns, sacietējusī lava, tumsas un gaismas straujā mija, mēness pa pus debesi, kalns ar plakanu, “nocirstu” virsmu. Kalns Ilmāru Blumbergu pievilka, viņš to jau bija iedomājis agrāk un zīmējis neskaitāmas reizes. Un tad vēl cipreses. „Kāds koks,” teica Ilmārs, ņēma lapiņas un skicēja vairākos paņēmienos. Uzzīmēja četras cipreses kā „Četras pēdējās dziesmas”, divas cipreses kā „Tie esam mēs”, arī melno kvadrātu „BEIGAS IR”. Zīmējot plakano kalnu, klāt pierakstīja: „Sveiki! Mēs satiksimies memuāros!” Tenerifes zīmējumos ārējā telpa ir sarāvusies miniatūrā formātā, kustība palēninājusies. Ir izpletusies apziņas telpa. Tajā plaukst skaistuma instinkts, bauda uz detaļām, faktūru, toņiem.”

Pirmo reizi sabiedrībai tiek sniegta iespēja aplūkot Ilmāra Blumberga zīmējumu ciklu „Tenerife 2015” un tēlniecības darbus. Izstādes atklāšanā apmeklētāji saņems arī šo darbu katalogu.

1.janvāris - 31.decembris
Vides objekts "Mirkļmarka/Vēstule no Jūrmalas Mākslinieku nama"

Vides objekts "Mirkļmarka/Vēstule no Jūrmalas Mākslinieku nama"

Pie Mākslinieku nama izvietots jauns vides objekts „Mirkļmarka/Vēstule no Jūrmalas Mākslinieku nama”. Ikviens interesents var tajā nofotografēties un iejusties pastmarkas lomā. Objekts tapis Mākslinieku namam sadarbojoties ar biedrību “RAD-DAR “un mākslinieci Lauru Feldbergu.  

2.janvāris - 31.decembris
Pastāvīgā ekspozīcija "Bērns kūrortā"

Pastāvīgā ekspozīcija "Bērns kūrortā"

Izstādē skatāmas bērnu rotaļlietas, grāmatas, spēles, apģērbs un pludmales piederumi no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma. Izstādē būs iespējams ne vien aplūkot spēles, bet arī spēlēties pašiem. Visjaunākajiem apmeklētājiem būs iespēja iejusties pludmales atmosfērā un būvēt smilšu pilis. Izstāde aptver laika posmu no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām, iepazīstinot ar bērnu izklaidēm un vaļaspriekiem kūrortā.
  • 2.janvāris - 31.decembris
  • Tirgoņu iela 29
  • https://www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum/?fref=ts

Lielākā daļa no izstādē redzamajiem priekšmetiem ir jūrmalnieku un rīdzinieku bērnības liecinieki, kas rūpīgi glabāti un dāvināti muzejam. Vairums no tiem publiskai apskatei eksponēti pirmo reizi. Muzeja darbinieki izsaka pateicību māsām Elizabetei Priedītei un Irinai Ženičai, Mairai Placēnai, Irēnei Štrausei, Rasmai Ruskai, Edītei Jerumai, Marikai Rainei-Bukelei, Birutai Miķelsonei, Laimonim Ķudim, Guntim Mārim Smilgainim un daudziem citiem par saglabātajām un muzejam nodotajām laikmeta liecībām. Izstādi papildina pastkartes un fotogrāfijas, kā ari jūrmalnieku atmiņu lasījumi par bērnību kūrortā.

Muzeja vēsturniece Inga Sarma stāsta: “Kūrortus izgudroja pieaugušie. Iespējams tāpēc, ka tur viņi jutās kā bērnībā – līksmi un bezrūpīgi. Tomēr, braucot uz kūrortu, pieaugušajiem pašiem bieži vien līdzi bija bērni. Kamēr vecāki baudīja kūrorta gaisotni, bērni atrada un izgudroja paši savas kūrorta izklaides: būvēja smilšu pilis, dzenāja bumbu, laida pūķus, bet lietainās dienās patvērās vasarnīcu verandās, kur varēja pārtapt par iemīļoto grāmatu varoņiem, tērpt lelles vai izspēlēt alvas zaldātiņu kaujas. Dažādi laiki veidoja savas iezīmes bērnu kūrorta ikdienā. Izjādes ar poniju jūras krastā tiem, ko pieskatīja aukles un guvernantes, pirmās vasaras kolonijas tiem bērniem, kuru vecāki paši nekad neatļāvās atpūsties kūrortā, pionieru nometnes ar militarizētām spēlēm un maršēšanu uz pludmali... Visos laikos bērni aizvien gaidījuši vasaru un priecājušies par sauli un jūru. Aizvien kāds būvē smilšu pilis liedagā un rada savu sapņu pasauli kādā vasarnīcas verandā.”

Izstādes veidošanā piedalījās Jūrmalas pilsētas muzeja speciālisti – saturs, māksliniece Dace Džeriņa –dizains, mākslinieks Mārtiņš Ratniks – videomontāža, SIA “Dekorāciju darbnīca” – montāža un iekārtošana, Jūrmalas teātris – audioieraksts.

Izstāde tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.

Ieeja bez maksas!

2.janvāris 09:00 - 31.decembris 17:00
Pastāvīgā ekspozīcija "Jūrmalas zvejnieku sēta 19.–20. gadsimtā". Enkuru un zvejas laivu kolekcija, virvju vīšanas darbnīca

Pastāvīgā ekspozīcija "Jūrmalas zvejnieku sēta 19.–20. gadsimtā". Enkuru un zvejas laivu kolekcija, virvju vīšanas darbnīca

Jūrmala jau izsenis bija pazīstama ne tikai ar saviem dabas ārstnieciskajiem resursiem, bet arī ar senajiem zvejniekciemiem Rīgas jūras līča piekrastē. Jūrmalas senāko iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija upes un jūras zvejniecība.
  • 2.janvāris 09:00 - 31.decembris 17:00
  • Tīklu iela 1a
  • www.jbmuzejs.lv

1992. gadā zvejnieku kopsaimniecību "Uzvara” pārveidoja par akciju sabiedrību "Jūraslīcis”. Pēc akciju sabiedrības bankrota, Jūrmalas pilsētas dome 2002. gadā iegādājās zvejniecības muzeja ēkas un kolekcijas. No 2003. gada 1. janvāra tas darbojas kā Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle – Jūrmalas brīvdabas muzejs, kas ir nozīmīga Jūrmalas un Latvijas kultūrvēstures daļa. Jūrmalas brīvdabas muzejs kalpo sabiedrībai, tā mērķis - popularizēt un pētīt Jūrmalas iedzīvotāju senākā nodarbošanās veida – zvejniecības attīstību Jūrmalā un tās tuvākajā apkārtnē, saglabāt nākamajām paaudzēm ar zvejniecību saistīto etnogrāfisko celtņu un vēstures liecību kolekciju muzejā.

Jūrmalas brīvdabas muzejā notiek tradicionāli pasākumi – "Lieldienas", starptautiskā "Muzeju nakts" akcija, muzeja dibinātāju – bijušā zvejnieku kolhoza "Uzvara” darbinieku godināšanas svētki. Augustā "Amatu dienā” savu prasmi rāda dažādu seno amatu meistari, septembra nogalē ap Miķeļiem svinam "Vīna svētkus”, bet decembrī sagaidām "Ziemassvētkus” senlatviešu tradīciju garā. Tās ir tradīcijas, ko vēlamies attīstīt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.

Ieeja bez maksas!

3.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00
Pastāvīgā interaktīva ekspozīcija "Aspazija atgriežas Dubultos"

Pastāvīgā interaktīva ekspozīcija "Aspazija atgriežas Dubultos"

  • 3.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00
  • Aspazijas māja
  • https://www.facebook.com/ASPAZIJA.IR.MAJAS/?fref=ts

2.janvāris - 31.decembris
Mākslinieka Imanta Ozoliņa darbistabas apskate, iepazīšanās ar grafikas darbiem
1.janvāris 10:00 - 30.decembris 17:00
Pastāvīgā vēstures ekspozīcijas "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20.gadsimtā"

Pastāvīgā vēstures ekspozīcijas "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20.gadsimtā"

Ieeja bez maksas!

1.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00
Multimediāla ekspozīcija "Raiņa telpa. Plašums. Dziļums. Bezgalība.”

Multimediāla ekspozīcija "Raiņa telpa. Plašums. Dziļums. Bezgalība.”

  • 1.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00
  • Tirgoņu iela 29
  • https://www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum/?fref=ts
1.janvāris 10:00 - 31.decembris 18:00
Pastāvīgā vēsturiskā interjera ekspozīcija "Radošas personības mājvieta Jūrmalā, 1933. – 1943. gads"

Pastāvīgā vēsturiskā interjera ekspozīcija "Radošas personības mājvieta Jūrmalā, 1933. – 1943. gads"

Šajā divstāvu koka vasarnīcā Aspazija pavadīja sava mūža pēdējos 10 gadus. Atjaunotajā ekspozīcijā ir Aspazijas plašā ēdamistaba un viesu salons ar bagātīgi rotātu podiņu krāsni, puķainām mēbelēm un antīku radio, kurā var dzirdēt pašas Aspazijas balsi, ierakstītu 30 gadu beigās. Šauras koka kāpnes ved uz Aspazijas darbistabu, kur saglabājušās vairākas rakstnieces oriģinālās mēbeles.
  • 1.janvāris 10:00 - 31.decembris 18:00
  • Z. Meierovica prospekts 18/20
  • https://www.facebook.com/ASPAZIJA.IR.MAJAS/?fref=ts

Māja, kurā latviešu dzejniece Aspazija pavadīja sava mūža nogali, ir Valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis. Ēka celta 1903.gadā, un tā piesaista uzmanību ar daudzveidīgu fasādes apdari. 1996.gadā Aspazijas māja tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Mūža nogalē dzejniece izteica vēlējumu, lai māja Dubultos kļūtu par radošu personību satikšanās vietu.

Šodien Aspazijas māja kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu, Rīgas, Jūrmalas, Latvijas inteliģences tikšanās mājvietu. Dzeja un mūzika, māksla un vēsture, vienkārši draudzīgas sarunas rada Aspazijas mājas īpašo auru.

1.janvāris 17:00 - 31.decembris 17:00
Pastāvīgā ekspozīcija "Es un TU"

Pastāvīgā ekspozīcija "Es un TU"

Veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process – nozīmīgākie darbi. 

Ekskursijas iespējams pieteikt telefoniski tālr.: 67764295; 29239472 vai pa e-pastu: rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu un krievu valodā.

Darba laiks: Otrdiena – Sestdiena 10.00 – 17.00, svētdiena, pirmdiena – slēgts.

Ieejas maksa 2,00 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,00 eiro. Ģimenes biļete (1 vai 2 pieaugušie ar 1-4 bērniem līdz 18 gadu vecumam vai viena daudzbērnu ģimene) 3,00 eiro.

Vairāk skatīt MMA publisko maksas pakalpojumu cenrādis: http://likumi.lv/doc.php?id=278914