Translate

Use Google to translate the site. We are not responsible for the accuracy of the translation.
A A
75%
100%
125%
Kontrasts
Uzmanību! Atceries iegādāties iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā!

Arhitektūra

Viens no izcilākajiem Jūrmalas kūrortpilsētas lepnumiem ir tās unikālā koka arhitektūra, kas sāka veidoties 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Tās attīstību veicināja divi galvenie faktori: kokmateriālu pieejamība, kas ļāva būves uzcelt vienas sezonas laikā, un koka kā būvmateriāla spēja pielāgoties Rīgas jūras līča piekrastes mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Nozīmīga loma bija arī koka estētiskajām kvalitātēm un kokamatniecības senajām tradīcijām Latvijā – katras būves veidols tapa ciešā sadarbībā starp pasūtītāju un izpildītāju, iesaistot arī tādus amatu pratējus kā skardinieki, stiklinieki, podnieki un krāsotāji.

Turīgākie iedzīvotāji varēja atļauties piesaistīt akadēmiski izglītotus arhitektus – pārsvarā vācbaltu un latviešu, taču Jūrmalā sastopami arī krievu, somu un citu tautību meistaru darbi. Starp ievērojamākajiem minami Artūrs Mēdlingers, Vilhelms Bokslafs, Heinrihs Šēls un Eižens Laube.

Jūrmalas vēsturiskajā apbūvē dominē koka ēkas, bet mūra būves šeit ir retums. Pilsētas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori logu ailēs, fasāžu un jumtu apdarē. Šajā vizuāli bagātīgajā vidē organiski līdzās pastāv vairāku laikmetu un stilu iezīmes – klasicisma skaidrā simetrija, historisma atsauces uz vēsturiskajām formām, jūgendstila vijīgie augu motīvi un asimetriskas fasādes, nacionālā romantisma sakņotība vietējās būvtradīcijās un materiālos, kā arī funkcionālisma racionāli vienkāršotās formas.

Savukārt padomju laikmeta – 1950. un 1960. gadu – arhitektūra Jūrmalā pārsvarā izpaužas kā tipveida daudzstāvu dzīvojamās ēkas un apjomīgi kūrorta objekti, kuru mērogs bieži vien simtkārt pārsniedz tradicionālo vasarnīcu apjomus. Šie risinājumi nereti disharmoniski kontrastē ar pilsētas vēsturisko kultūrvidi, tomēr sastopami arī atsevišķi veiksmīgi pēckara modernisma piemēri.

Veidojot laikmetīgu arhitektūru, mūsdienu projektētāji arvien biežāk meklē iedvesmu vēsturiskajā apbūvē – fasāžu dekoratīvo dēļu ritms, tradicionālie mērogi un harmoniska apjoma izjūta kļūst par nozīmīgiem atsauces punktiem mūsdienu kontekstā.