Uzmanību! No 1. aprīļa atceries iegādāties iebraukšanas caurlaidi.

Mellužu estrāde un parks

Mellužu parka un estrādes vēsture aizsākusies 1827. gadā, kad barons Kārlis fon Firkss uzbūvēja kūrmāju, kurā notika deju vakari, koncerti un arī teātra izrādes. Blakus kūrmājai atradās krogs, tirgus, kalēju darbnīca, veikali. 19. gs. 80. gados šeit izveidoja parku ar mazu paviljonu un nelielu koka estrādi, kurā notika brīvdabas koncerti. Pirmā pasaules kara laikā kūrmāja bija nodedzināta, bet koncerti Mellužu parkā atsākās 1922. gadā ar simfonisko programmu. 1938. gadā uzbūvēja jaunu estrādi un Piena paviljonu, labiekārtoja Mellužu parku. Intensīva koncertdzīve šeit notika līdz 1940.gadam, bet pēc kara estrādi atjaunoja 20.gs. 60.gados.

Mellužu brīvdabas estrāde ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tā ir viena no divām 20. gadsimta pirmās puses koka estrādēm, kas saglabājusies Baltijā (otra – Kuresārē, Igaunijā). 2019. gadā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” ietvaros ir veikti Mellužu estrādes kompleksa restaurācijas darbi.

Mellužu estrādes parkā ir pieejams bērnu spēļu laukums un labiekārtoti āra trenažieri, kā arī parks, pīļu dīķis ar strūklaku un pastaigu celiņi. 2021.gadā parkā uzstādīts vides mākslas objekts “Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā”, kuru veidojusi tēlniece Olga Šilova. Dziedošas sievietes figūra, veidota no gaiša metāla ar viegli mirdzošu virsmu, kas vizuāli atgādina sudrabu. Skulptūras pamatne veidota no granīta, kurā veidotie dekoratīvie raksti simbolizē dziesmu kamolu.

Mellužu estrāde un parks

Tuvākās vietas