A A
75%
100%
125%
Benjamin J Sperry
Uzmanību! Vasaras sezonā atceries laicīgi iegādāties caurlaidi iebraukšanai pilsētā!

Buļļuciems

Ragakāpas dabas parka un liedaga harmonija.

Buļļuciems atrodas Jūrmalas pilsētas austrumos, pie Lielupes ietekas Rīgas līcī. Buļļuciema nosaukums cēlies no Buļļu muižas (Bullenhof) vārda. Pēc tam, kad 1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru, izveidojot grīvu tagadējā vietā, Buļļu muižas teritorija sadalījās divās daļās. Mūsdienās kādreizējās muižas zemes atrodas gan Rīgas pilsētas teritorijā (Rītabuļļi un Vakarbuļļi), gan Jūrmalas pilsētas teritorijā (Buļļuciems). Savulaik iedzīvotāji šo no centra attālo teritoriju, sauca par “Austrāliju”.
 

Atvērt maršrutu PDF formātā 3.26 MB
Atvērt maršrutu Google maps

Buļļuciems vienmēr bijis cieši saistīts ar zvejniecību. Savulaik ciema kodolu veidoja 13 zvejnieku mājas. 1904. gadā tika nodibināta Rīgas Jūrmalas zvejnieku sabiedrība. 1947. gada 18. jūlijā Rīgas Jūrmalas zvejnieku sabiedrību likvidēja un tās vietā nodibināja Rīgas Jūrmalas zvejnieku arteli (kopš 1949.gada oktobra – zvejnieku kolhozs „Uzvara”). Gadu gaitā kolhozs izveidojās par spēcīgu un bagātu saimniecību, tās kuģi zvejoja ne tikai Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, bet arī Atlantijas okeānā, Ziemeļu un Barenca jūrās. Tika izveidota moderna krasta saimniecība ar zivju pārstrādes cehiem, kuģu piestātni, kuģu un iekārtu remonta bāzi, zivju saldētavu, kokapstrādes un citiem ražošanas iecirkņiem. 1992. gadā zvejnieku kopsaimniecību „Uzvara” pārveidoja par akciju sabiedrību „Jūraslīcis”, kurš pēc kāda laika savu darbību izbeidza.
Slavenās 1939. gada mākslas filmas “Zvejnieka dēls” atsevišķas ainas tika filmētas tieši Buļļuciemā, kur masu skatos piedalījās vietējie zvejnieki.
Buļļuciema ielu nosaukumi norāda uz ciešo saikni ar apkaimes vēsturi. Var izveidot veselu fotogrāfiju kolekciju ar Lašu, Tīklu, Enkuru, Vikingu, Kuģu, Mastu ielu nosaukumu plāksnītēm.
1962. gadā Buļļuciemā tika izveidots dabas parks “Ragakāpa” – nozīmīga mežaino jūrmalas kāpu aizsardzības vieta – un kopš 1970. gada ir apskatāms Zvejniecības muzejs, kas no 2003. gada 1. janvāra darbojas kā Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle – Jūrmalas brīvdabas muzejs – un ir teritorijas ziņā lielākais muzejs pilsētā.

1. Ragakāpas dabas parks
Ragakāpa ir samērā jauna kāpa, kas veidojusies pēdējo 300 gadu laikā. Tā ir 12–17 m augsta, 800 m gara un 100 m plata. Vēl 20. gs. sākumā šeit bija klejojošu balto smilšu kāpu klajumi. Pamazām tās tika apstādinātas, sastādot priedes, kas spēj izturēt grūtos augšanas apstākļus piekrastē. Lai saglabātu ar priežu mežu apaugušās kāpas un piekrastes dabu pie Lielupes grīvas, 1962. gadā tika izveidots dabas parks “Ragakāpa”, kur daži koki ir pat vairāk nekā 300 gadu veci. Parkā sastopama 21 Latvijā īpaši aizsargājama suga – astoņas augu, viena sēņu, astoņas kukaiņu un četras putnu sugas.
Parkā ir ierīkotas divas dabas takas, kurās izvietoti informācijas stendi un soliņi, skatu platformas ar atpūtas vietām. Pastaigas šādā priežu silā ir veselīgas, jo caur staltām sila priedēm krītošie saules stari sasilda gaisu un veicina gaisa piesātināšanu ar priežu skuju fitoncīdiem.

2. Vides objekts “Laiva”
Skaistā, košā laiva ir populārs objekts, pie kura ne tikai Jūrmalas viesi, bet arī paši jūrmalnieki mēdz fotografēties par piemiņu no pastaigas pa liedagu. Vienlaikus šī krāšņā laiva kalpo par orientieri Ragakāpas dabas takas sākumam, kas atrodas turpat iepretī mežā.

3. Pludmale un kāpas
Jūrmalas 24 km garās pludmales unikalitāte ir ne tikai baltās kvarca smiltis, bet arī plašums. Sauļojoties kāpu tuvumā, nodrošināts ne tikai priežu pavēnis, bet arī patīkama aromterapija. Jūrmalas pludmale ir sadalīta mierīgās atpūtas un aktīvās atpūtas zonās un aprīkota ar infrastruktūru apmeklētāju ērtībām: pludmales soliņi, pārģērbšanās kabīnes, bezmaksas tualetes, dušas un kāju skalotāji, laipas pie izejām, bērnu rotaļu laukumi.
Kāpas Latvijas iedzīvotājiem parasti nešķiet nekas īpašs, tomēr daudzviet pasaulē tādu kāpu vispār nav. Daudzām augu un dzīvnieku sugām kāpas ir vienīgā piemērotā dzīves vide. Kāpu zemsedze ir ļoti trausla. Vienreiz izpostīta, tā atjaunojas tikai ļoti ilgā laikā. Tāpēc arī aizliegts iebraukt kāpās ar mehāniskiem transporta līdzekļiem, kurināt ugunskurus, celt teltis. Kāpas jūras krastā veidojušās gadsimtiem ilgi.

4. Lielupes ieteka jūrā
Lielupes tagadējā ieteka jūrā izveidojusies 1755. gadā, senāk upe ietecēja Daugavā. 300 m garo liedagu un plašo kailu kāpu teritoriju tautā sauc par Pasaules malu, un šeit var baudīt dziļu mieru un klusumu. Samērā neskartajā un vientuļajā pludmales daļā vēsturiski izveidojusies nūdistu pludmale. 20. gadsimta 20.–30. gados nūdisma piekritēji sauļojās arī Dzintaros un Bulduros, taču vēlāk pārcēlās uz diskrētāku vietu Lielupes ietekas tuvumā.

5. Ragakāpas karalis
Ragakāpas dabas parkā, kāpas ziemeļaustrumu nogāzē, aplūkojams īpaši ainavisks dižkoks – priede “Karalis” (stumbra apkārtmērs 308 cm). Savulaik blakus “Karalim” lepni stāvēja arī “Karaliene” (stumbra apkārtmērs 318 cm), taču šī priede savu dižkoka mūžu bija nodzīvojusi, un nu tās vietā iestādīta maza priedīte – “Princese”. Dabiski veci skuju koku meži ir vērtība, kas jāsaglabā, jo tie ir daudzu retu augu un dzīvnieku sugu vienīgais patvērums.

6. Jūrmalas brīvdabas muzejs
Muzejs dibināts 1970. gadā kā zvejnieku kolhoza “Uzvara” Tautas sabiedriskais muzejs. Brīvdabas muzeja ekspozīciju veido 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma piekrastes zvejnieku sēta ar tai raksturīgām ēkām (dzīvojamā māja, klēts, tīklu šķūnis, zivju kūpinātava, pirts un citas būves), kas atvestas no dažādiem jūrmalas zvejnieku ciemiem, kā arī vecie zvejas kuģi un dažādi zvejniecību raksturojošie priekšmeti. Šis ir pats lielākais un atraktīvākais Jūrmalas muzejs, kas saistoši atklāj kādreizējo Jūrmalas zvejnieku ikdienu. Par papildu maksu ir pieejama ugunskura vieta ar malku un piknika vietas.
Atvērts: otrd.–svētd. plkst. 10.00–17.00 (vasaras sezonā līdz plkst. 18.00).
Ieeja bez maksas. Adrese: Tīklu iela 1A. T. +371 67754909; www.jbmuzejs.lv

7. Tīklu iela 2
Scenogrāfa un grāmatu ilustratora Ģirta Vilka dzīvesvieta 70. gados. Ģirts Vilks, īstajā vārdā Ģirts Bērtulis Ludvigs Andersons (1909–1983), pirmskara Latvijā pazīstams arī kā Ludis Andersons, bija izcils grāmatu ilustrators un scenogrāfs. Vairāk nekā 20 gadus bija Dailes teātra galvenais mākslinieks. Bijis arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku galvenais mākslinieks.

8. Tīklu iela 6
Mūziķa Jura Jurjāna dzīvesvieta no 1937. gada līdz mūža nogalei.
Juris Jurjāns (1861–1940) bija latviešu mežradznieks, mūzikas pedagogs, komponists. Jūrmalā organizējis simfoniskās mūzikas koncertus Horna dārzā Majoros un Ķemeros. 1905. gada rudenī Horna koncertdārzā Majoros diriģēja Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” pirmatskaņojumu. IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku pūtēju orķestra virsdiriģents.

9. Jahtklubs “Jūrmala”
Uzbūvēts 2016.gadā, lai veicinātu ūdens tūrisma attīstību Jūrmalā. Šeit atrodas piestātnes jahtām un motorlaivām, pieejama airu laivu un SUP dēļu noma. No šejienes paveras skats uz krāšņo Balto kāpu Lielupes pretējā krastā.
Baltā kāpa ir Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas galējais rietumu gals, kas beidzas ar 15–20 m augstu, brūkošu krauju, ko pastāvīgi apskalo Lielupe. Kopš 1991. gada ir vietējās nozīmes īpaši aizsargājamais dabas objekts.
Adrese: Tīklu iela 10; jurmalasosta.lv

10. Vikingu iela 37
Bijušā zvejniecības kolhoza “Uzvara” kluba ēka, uzbūvēta 1959.gadā. Savulaik šeit bija vietējā bibliotēka, dažādi bērnu pulciņi, norisinājās svētku pasākumi.

11. Kuģu iela 9, lit. 4
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; ēka celta 20. gadsimta 20. gados.

12. Jūrnieku iela
Labs asfaltēts ceļš, kas ved cauri Ragakāpas dabas parka priežu mežam. Gājējiem jāņem vērā, ka, lai arī automašīnu satiksme šeit nav intensīva, tas ir braucamais ceļš, tāpēc drošāk iet pa taku gar ceļa malu.