A A
75%
100%
125%
Benjamin J Sperry

Lielupe

Vēsturiskās arhitektūras pērles un izcilu personību likteņstāsti.

20. gadsimta 20.–30. gados uz Bulduru muižas zemes izveidojās tā sauktā Lielupes vasarnīcu kolonija, kad Lielupē jeb “tālajā Jūrmalā” vasarnīcas sāka būvēt latviešu inteliģence un Bulduru (bij. Lielais) prospektā, Meža prospektā un Rotas ielā zemesgabalus ieguva izcili Latvijas brīvvalsts laika zinātnes, mākslas un kultūras darbinieki.
Lielupes teritorijas apbūve vispilnīgāk atklāj Latvijas brīvvalsts laika arhitektūras iezīmes dzīvojamo ēku būvniecībā Jūrmalā. Arhitektūras stilu paletē ir gan klasicisms un neogotika, gan nacionālais romantisms un funkcionālisms. Daudzām ēkām šobrīd piešķirts valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Atvērt maršrutu PDF formātā 6.42 MB
Atvērt maršrutu Google maps

1. Dzelzceļa stacija “Lielupe”
Stacijas ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; celta 1913. gadā. Viena no vecākajām Jūrmalas dzelzceļa staciju koka ēkām, kas saglabājusies un joprojām funkcionē.

2. Lielupes kapi
Kapsētu iežogo izteiksmīga mūra sēta, kuras īpaša iezīme ir koka latojums un skaisti ieejas vārti. Šeit apbedīti daudzi izcili Latvijas zinātnes, mākslas un kultūras darbinieki.

3. Meža prospekts 77
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1927. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta. Šeit līdz izsūtīšanai trimdā 1941. gada 14. jūnijā dzīvoja grāmatizdevējs Jānis Roze (1878–1942).

4. Jūrmalas Dzimtsarakstu nodaļa (Paula Stradiņa iela 6)
Jūrmalas Dzimtsarakstu nodaļas ēka celta 20. gadsimta 60. gados padomju modernisma stilā.

5. Bulduru prospekts 79
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1909. gadā nacionālā romantisma stilā pēc arhitekta Heinca Pīranga projekta.

6. Ernesta Birznieka-Upīša iela 15
Ēka grūti saskatāma no ielas, jo atrodas zemesgabala dziļumā. Valsts nozīmes vēstures piemineklis. Savulaik šeit dzīvoja ievērojamie latviešu literatūrzinātnieki Antons Birkerts (1876–1971) un Pēteris Birkerts (1881–1956). Iela nosaukta viņu tuva drauga rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša vārdā, kurš no 1943. gada vasarās apmetās mājas otrajā stāvā.

7. Bulduru prospekts 93
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1928. gadā nacionālā romantisma stilā.

8. 19. līnija 1
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Izteikti klasiskā stila ēka celta 1928. gadā pēc slavenā arhitekta Eižena Laubes projekta kā vasarnīca sabiedriskajam darbiniekam Jānim Dāvim (1867–1959). Pēc Otrā pasaules kara ēkā dzīvojis LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins.

9. 19. līnija 2
20.gadsimta sākuma vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Jūgendstila ietekmē veidota asimetriska apjomu kompozīcija ar nacionālā romantisma stila detaļām. Ēku raksturo neliela stūra torņa izbūve ar plašu jūgendstila dalījuma verandu.

10. 19 līnija 4 

Ēka grūti saskatāma no ielas, jo atrodas zemesgabala dziļumā. Šajā namā no 1923. līdz 1943. gadam dzīvoja komponists un mūzikas kritiķis Jānis Zālītis (1884–1943). Jāņa Zālīša atraitne Milda Zālīte pēc komponista nāves to novēlēja Latvijas Komponistu savienībai, un tā kļuva par Jāņa Zālīša Komponistu jaunrades namu, kur strādājuši un atpūtušies vai visi mūsu izcilākie skaņraži. Pašlaik nams ir Latvijas Komponistu savienības īpašums. 1984. gadā, atzīmējot Jāņa Zālīša simtgadi, pie ēkas tika novietota Antonijas Gulbes veidota piemiņas plāksne.

11. Bulduru prospekts 101
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados nacionālā romantisma stilā.

12. Rotas iela 1
Ēka celta 20. gadsimta 30. gados pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Savulaik šeit dzīvoja profesors, ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks Arvīds Kalniņš (1894–1981). Vēsturiski mājas teritorijā bija ierīkots dārzs ar 200 augu un koku sugām. 1990. gadā pie vasarnīcas tika atklāts piemiņas ansamblis.

13. Rotas iela 3
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1929. gadā historisma un art deco stilā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Tās priekšā savulaik bijis ģeometrisks dārzs ar klasisku strūklaku.

14. Rotas iela 4
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados nacionālā romantisma stilā.

15. Rotas iela 5
Savulaik šajā namā dzīvojis tiesību zinātnieks, politiķis, Otrā pasaules kara laika pretestības kustības dalībnieks Konstantīns Čakste (1901–1945). 2001. gadā, atzīmējot Konstantīna Čakstes 100 gadu jubileju, pie ēkas tika novietota piemiņas plāksne.

16. Rotas iela 8
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados nacionālā romantisma stilā.

17. Rotas iela 15
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Dramaturga un mākslinieka Raimonda Staprāna dzīves vieta. Ēka celta 20.gadsimta 30.gados, tā ir divstāvu koka māja ar  apmetumu, verandu un diviem balkoniem. 

18. Lielupes bāka
Vienīgā bāka Jūrmalā. Uzbūvēta 1956. gadā. Tās augstums ir 28 metri, uguns augstums – 36 metri, redzamība – 16 jūras jūdzes. Zibšņu uguns ir balta un iedegas ik pēc 3,5 sekundēm uz 1,5 sekundēm. 

19. 36. līnija (Dabas parks “Ragakāpa”)
Ragakāpas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota 1962. gadā, lai saglabātu ar vecu priežu mežu apaugušās kāpas un dabas daudzveidību jūras piekrastē. Parkā ierīkotas divas dabas takas un sastopamas vairākas Latvijā īpaši aizsargājamas sugas – astoņas augu, viena sēņu, astoņas kukaiņu un četras putnu sugas. Šeit apskatāma arī viena no augstākajām (17 m) kāpām Latvijā.

20. Bulduru prospekts 135
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Neoklasicisma tradīcijās ieturētā koka celtne ir villu arhitektūras paraugs Jūrmalā. Ēka celta aptuveni 1910. gadā kā Kurzemes ģenerālgubernatora Dmitrija Sverbejeva vasarnīca. Šobrīd tā ir Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas īpašumā un ir iznomāta Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā diplomātiskajām vajadzībām.

21. Meža prospekts 131
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1934. gadā pēc arhitekta Indriķa Blankenburga projekta. Savulaik šeit dzīvojis būvuzņēmējs Augusts Rozītis. Ēka veidota Vācijas villu arhitektūrai raksturīgā “dzimtenes stila” tradīcijās.

22. Bulduru prospekts 130
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka veidota nacionālā romantisma stilā. Savulaik šeit dzīvojis arhitekts Indriķis Blankenburgs (1887–1944).

23. Meža prospekts 103A
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1947. gadā pēc arhitekta Alekseja Dogadkina projekta kā profesora Aleksandra Šmita (1892–1978) vasarnīca.

24. Meža prospekts 58
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados pēc arhitekta Teodora Hermanovska projekta un ir nozīmīgs funkcionālisma arhitektūras paraugs. Šobrīd ēka tiek izmantota Dānijas Karalistes vēstniecības diplomātiskajām vajadzībām.

25. Meža prospekts 50
Valsts nozīmes vēstures piemineklis. Ēka celta pēc arhitekta Alekseja Dogadkina projekta. No 1939. gada šeit dzīvoja ārsts, profesors Pauls Stradiņš (1896–1958). 1986. gadā pie ēkas tika atklāta piemiņas plāksne.

26. Nacionālais tenisa centrs “Lielupe” (Oskara Kalpaka prospekts 16)
Tenisa centra “Lielupe” slēgtā halle uzbūvēta 1989. gadā. Šajā bāzē risinājušies daudzi starptautiskie turnīri, Eiropas čempionāti, Labas gribas spēles, Deivisa kausa izcīņas sacensības un turnīri ar pasaules mēroga tenisistu piedalīšanos. Kopš 1992. gada tenisa centram ir nacionālās sporta bāzes statuss. Pēc 2019. gadā veiktās rekonstrukcijas tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt 400–500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažādu līmeņu starptautisku turnīru norisi gadā. Hallē ir četri tenisa laukumi, trīs skvoša korti, pludmales tenisa laukums. Izbūvēti deviņi āra tenisa laukumi. Viens laukums aprīkots ar skatītāju tribīnēm un sacensībām atbilstošu apgaismojumu. 

27. Nacionālais tenisa centrs “Lielupe” (Oskara Kalpaka prospekts 16)
Tenisa centra slēgtā halle uzbūvēta 1989. gadā, izveidojot valsts tenisa centru „Lielupe”, kas pakāpeniski kļuva par prestižu tenisa bāzi ne vien Latvijā, bet arī visā toreizējā Padomju Savienībā. Šajā bāzē risinājušies daudzi starptautiskie turnīri, Eiropas čempionāti, Labas gribas spēles, Deivisa kausa izcīņas sacensības un turnīri ar pasaules mēroga tenisistu piedalīšanos. Kopš 1992. gada tenisa centram ir nacionālās sporta bāzes statuss.
Pēc 2019. gadā veiktās rekonstrukcijas tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt 400–500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažādu līmeņu starptautisku turnīru norisi gadā. Hallē ir četri tenisa laukumi, trīs skvoša korti, pludmales tenisa laukums. Ārā izbūvēti deviņi tenisa laukumi, astoņi no tiem ir ar tenisīta segumu. Viens no mīkstā seguma laukumiem ir aprīkots ar skatītāju tribīnēm un sacensībām atbilstošu apgaismojumu. 

Maršruta galerija: