Uzmanību! No 1. februāra atceries iegādāties iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā!

Kaņiera ezers

Atmiņu grāmatā “Nenoteiktā bija” Imants Ziedonis stāsta:
 
“Pavisam netālu no mūsu mājām bija Kaņiera ezers. Tur vienreizējas skaņas valdīja. Kad kaijas ligzdoja, kad viņām pirmie mazie bērni bija, tad bija tāda kliegšana, ka visa mana dzīve no kaijām piekliegusies. Tuvāk ezeram vēl ķīvītes kliedza. Un tad varžu koris – tas ir kaut kas ārprātīgs. Tāds skaņu mežs, ka likās – tūlīt tevi gaisā pacels. Vasarā vēl smarža – visa ezermala vienās dzegužpuķēs. Tai apkārtnē ezers bija pilns ar niedrēm pieaudzis. Niedru lauks tik bezgalīgs likās, vakaros tik skaisti izskatījās, ka nevarēja nemaz apjēgt to ainavu, kur nu vēl aprakstīt. Saule rietēja niedrēs. Viens pats sēdēju un skatījos. Kā pušķi niedru galos kustējās – pa labi, pa kreisi –, tā mana jaunība nokustējās. Kad ezers aizsala, vīri pļāva niedres ar mazu, īsu vienroci. Tikko pirmais ledus uzvilkās, viss apakšā bija redzams. Visa ezera dzīve. Kaņiera ezerā gājām dzintaru rakt. Īpašs dzintars tur bija. Daudz skaista sarakām… Tā es dzīvoju – vienā pusē jūra, otrā ezers, visur ar kaijām pilns. Tik koši kopā viss.”
_________________________________

* Maršruts tapis sadarbībā ar Lapmežciema muzeju un Lapmežciema kultūras namu

** Fotomateriāls  - Lapmežciema muzeja krājums un fotogrāfa Andra Jermuta foto.

Kaņiera ezers