Pasākumi

Jūrmalā norisināsies seno spēkratu salidojums “Amerikas auto 2022”. Parādē varēs apbrīnot līdz pat 50 restaurētiem dažādu gadu Amerikas tehnikas modeļiem, kādi ikdienā uz koplietošanas ceļiem nav sastopami.

Krāšņās tehnikas kolonnas parādes brauciens Jūrmalā no “Līvu akvaparka” stāvlaukuma virzīsies cauri Bulduriem pa Vienības prospektu–Bulduru prospektu–Dzintaru prospektu līdz Jomas ielai, kur auto un moto tehniku un tās īpašniekus, kas atbilstoši pieskaņojušies savam spēkratam, varēs sastapt no plkst. 12.00 trīs stundu garumā.

Salidojums “Amerikas auto 2022” pulcē retro auto un moto īpašniekus un entuziastus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

U-10, U-14 vecuma grupām

12. jūnijā Dzintaru mežaparkā (Jomas iela/Turaidas iela) notiks Bērnu drošības dienas sporta spēles bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 18 gadiem​, taču piedalīties varēs arī jaunāki bērni, kuriem uzdevumi tiks pielāgoti vecumam. Spēļu laikā ikvienam būs iespēja piedalīties 14 dažādās aktivitātēs – 11 individuālajās un 3 sacensību formāta. Visas aktivitātes būs pieejamas vienlaikus un tiks sadalītas zonās. Dažas no aktivitātēm: galda hokejs, mini futbols, zvanu koridors, balansa dēlis, atmiņas spēle, labirinta skrējiens, ūdens spaiņa spēle. Sporta aktivitātes veidotas tā, lai izglītotu un praktiski pievērstu uzmanību traumatisma nozīmei, cēloņiem un riskiem. 

Sporta spēles var apmeklēt visa ģimene. Kamēr bērni sportos, vecāki varēs iepazīt mobilo darbnīcu "Bērnam droša māja" un uzzināt padomus traumatisma profilaksei vai klausīties izglītojošas lekcijas par fiziskās slodzes nozīmīgumu bērnu ikdienā. Lekcijas nodrošinās apmācītu nozares ekspertu komanda, kas piedalījusies arī spēļu programmas tapšanā.

Sportiskās dienas programma sāksies plkst. 11.30 ar reģistrāciju un noslēgsies plkst. 16.00 ar apbalvošanu. Sporta spēlēs varēs piedalīties gan visas dienas garumā, gan izvēloties  tikai atsevišķas aktivitātes (plkst. 13.15, 14.15 un 15.15 notiks starprezultātu paziņošana un apbalvošana).  

Kampaņas "Pārvērt pārdrošību par drošību!" mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā.

Ieeja ir bez maksas.

Pasākumu organizē LR Veselības ministrija.

Vairāk informācijas:
www.esparveselibu.lv
www.bkus.lv
www.facebook.com/VeselibasMinistrija
www.facebook.com/bernuslimnica

Ik gadu 1. jūnijā visā pasaulē atzīmē Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, kuras aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Pirmo reizi šī diena kā svētki tika atzīmēta 1950. gadā. Kopš tā laika Starptautiskā bērnu aizsardzības diena ir nemainīga tradīcija daudzās pasaules valstīs. Šajā dienā visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, kas veltīti bērniem, uzsverot, ka viņiem ir tiesības būt drošībā un aizsargātiem ne tikai ģimenē un sabiedrībā, bet arī brīvajā laikā atpūšoties un sportojot. 

Mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns

Režisore, scenārija autore Dace Micāne-Zālīte

Aleksandrs Okonovs, videomākslinieks

Koncerta vadītāji Jolanta Strikaite-Lapiņa un Gundars Āboliņš

Raimonds Pauls, klavieres

Jānis Šipkēvics, balss

Daumants Kalniņš, balss

Gunārs Kalniņš, balss

Grēta Grantiņa, balss

Elīna Ose, balss 

Grupa “Instrumenti”

Vokālās grupas “Framest” un “Latvian Voices”

Jēkabs Jančevskis, klavieres

Latvijas Radio bigbends

RDKS zēnu koris

RDKS meiteņu koris “Tiāra”

RDKS jauktais koris

RDKS gospeļu koris

RDKS apvienotais vīru koris

Diriģenti Jānis Erenštreits, Mārtiņš Klišāns, Jurģis Cābulis, Aira Birziņa

Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina uz saulgriežu ielīgošanas vakaru kopā ar folkloras kopu “Mare”.

“Tuvojas vasaras saulgrieži – dzīvības spēka apliecinājuma laiks, kad koši ziedošās pļavas reibina un aicina savienoties ar dabu ikvienu no mums. Ieskandinot svētkus, aicinām uz kopābūšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, lai folkloras kopas “Mare” (Jūrmala) vadībā gatavotos saulgriežiem,” stāsta pasākuma organizatore Gunita Paupere.

Līgotāji vasarnīcas dārzā gaidīti jau no plkst. 17.30, kad folkloras kopas “Mare” vadītāja Sarmīte Sedliņa mācīs, kā uzpīt vainagu – bizi. Līdzi jāņem jāņuzāles sava vainaga pīšanai.

Turpmākajā vakara gaitā apmeklētāji varēs piedalīties saulgriežu rituālā, mācoties Līgo dziesmas un deju soļus. “Rituālam jēga ir tad, kad to izdzīvojam sajūtās. Un varbūt tieši šovakar skandētā melodija vai izdejotais deju solis palīdzēs ne tikai nosvinēt saulgriežus, bet arī piedzīvot tos? Līgo!” uz pasākuma aicina organizatori.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Foto un video materiāli var tikt izmantoti muzeja publicitātes pasākumos.

Vokālās akadēmijas audzēkņu koncerts “O Sole Mio!”

Ieeja bez maksas.

Pirmo reizi Dzintaru koncertzālē, kā arī Latvijas lielākajās brīvdabas estrādēs būs skatāma visu laiku leģendārākā latviešu luga Skroderdienas Silmačos, kas šogad piedzīvo 120. jubileju.
Atzīstot, ka jau sen esam pelnījuši latvisku ielīgošanu vienā no Latvijas vizītkartēm - Dzintaru koncertzālē, režisors Imants Strads veido pavisam jaunu iestudējumu ar Latvijas lielāko teātru aktieru piedalīšanos, lai skatītājus priecētu ar neaizmirstamiem ielīgošanas svētkiem.
Runā ka latvietim līgo svētki ir nosvinēti tad, ja redzētas Skroderdienas Silmačos. Rūdolfa Blaumaņa lugu patiesi gribas redzēt - dziedāt līdzi zināmajām dziesmām un, ko tur liegties, sagaidīt arī krāsns sprāgšanu. Dažbrīd liekas, ka "Skroderdienas" var pelnīti saukt par latviskā gēna sastāvdaļu - tās skatās un zina no galvas jauni un veci un Skroderdienu skatīšanās tradīciju nodod jau sestajā paaudzē. 

Pasākuma organizators: Latvijas Kultūras attīstības biedrība.

Mellužu estrādē
21.00 – 01.00 Ieva Sutugova, Mārtiņš Kanters, Rūta Dūduma – Ķirse, Dainis Skutelis un Jelgavas bigbends Raita Ašmaņa vadībā
01.00 – 02.00 Dīdžejs

Degs svētku ugunskurs
Darbosies kafejnīca

Kauguru pludmalē (Kapteiņa Zolta ielas galā)
21.00 – 22.00 Katrīna Dimanta un KD orķestris
22.00 – 01.00 Balle kopā ar Ģirtu Alsteru un Līgo nakts ansambli
01.00 – 03.00 Dīdžejs Didzis

Degs svētku ugunskurs
Ieeja bez maksas!

Spēlē Slemmeštates skolas pūtēju orķestris – Slemmestad skolekorps (Norvēģija / Norge).  

Ieeja bez maksas.

28. jūnijā Dzintaru koncertzālē Latvijas Radio bigbends uzstāsies ar diviem izciliem, pasaulē atzītiem džeza māksliniekiem – portugāļu dziedātāju Mariju Mendešu (Maria Mendes) un amerikāņu pianistu, komponistu Džonu Bīsliju (John Beasley). Abi mākslinieki kopīgi radījuši fadu mūzikas iedvesmotu programmu, kas sajūsminājusi klausītājus, piesaistījusi mūzikas kritiķu uzmanību un ieguvusi vairākus prestižus apbalvojumus. Līdzās tam skanēs arī Džona Bīslija oriģinālkompozīcijas.

Vasaras koncerts Horna dārzā. “Vienmēr zaļi”, muzicē Laimis Rācenājs (balss) un Aivars Hermanis (ģitāra)

Ieeja bez maksas.

1.jūlijā Raiņa sētā, Jūrmalā, svinot Imantdienas, uzstāsies Kristīne Pāže, Olga Rajecka, Miķelis Putniņš un grupa Ezeri ar koncertprogrammu "Imanta Kalniņa jubilejas koncerts", kas tapis 2021. gadā, kad komponistam Imantam Kalniņam apritēja 80 gadu jubileja un par godu šim notikumam tika radīta jauna koncertprogramma ar komponista zināmākajām un klausītājiem mīļākajām dziesmām, kuru aranžijas veidojusi grupa “Ezeri” sadarbībā ar mūziķiem Rūdolfu Macatu un Kristīni Pāži. Koncertprogramma tapusi Fon Stricka villas paspārnē.

Koncerta sākums plkst.20:00. Ieeja pasākumā no plkst.19:00.

Pirkts biļetes.

Mūsdienu deju koncerts, piedalās BG deju studija, deju studija “Tēma” (vad. Brigita Gulbe) un “Zumba with Ingus” (vad. Ingus Stauģis)

Brīvdabas izstāde "Tauriņu pavasaris". Izzinošā brīvdabas izstādē aplūkojami 30 lielformāta tauriņi.

Ieeja bez maksas

Aicinām uz 40. starptautisko Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkursa koncertiem Dzintaru koncertzālē. Pasaulē prestižākais Starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operdziedātāju konkurss ir izšķirošs notikums jauno dziedātāju karjerā visā pasaulē, jo, piedaloties konkursā, viņi iegūst ne tikai naudas balvas, bet arī pastāvīgus sadarbības piedāvājumus.

Iepriekšējo dalībnieku un laureātu vidū ir tādas operzvaigznes kā Elīna Garanča, Egils Siliņš, Andžela Georgiū (Angela Gheorghiu), Marina Meščerjakova (Marina Mescheriakova), Ildiko Raimondi (Ildikó Raimondi), Irina Samoilova (Irina Samoilova), Staņislavs Švecs (Stanislav Schwez).

Vīnes kameroperas dibinātāja un ilggadējā menedžera Hansa Gabora vārdā nosauktais "Belvederes" jauno operas solistu konkurss Jūrmalas pilsētai nav svešs jēdziens. Kopš 2005. gada šī konkursa Baltijas valstu atlases kārtas ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu norisinājušās tieši Jūrmalā. 

"Belvederes" jauno operas solistu konkurss pirmoreiz norisinājās 1982. gadā Vīnē. Ņemot vērā lielo konkursa interesentu un dalībnieku skaitu, kopš 1992. gada dažādās pasaules pilsētās tiek organizētas konkursa atlases kārtas. 2018. gadā "Belvederes" operas solistu konkurss pirmo reizi notika Latvijā, Dzintaru koncertzālē, tādējādi dodot iespēju Jūrmalas pilsētas vārdam izskanēt starptautiskajā klasiskās mūzikas arēnā līdzās tādām klasiskās mūzikas lielpilsētām kā Milāna, Vīne, Oslo, Berlīne, Londona u.c.

"Belvederes" operas solistu konkursā jauno operdziedātāju sniegumu vērtē ne tikai mūzikas vai operas žanra profesionāļi, eksperti un mūziķi, bet arī potenciālie darba devēji, operu intendanti un aģentūru direktori, ietekmīgu operu un festivālu menedžeri un mediju industrijas pārstāvji. Tāpat tiek piešķirta arī "Preses balva", kā arī klausītāji ar savu balsojumu apbalvo vienu no atlases kārtas dalībniekiem, piešķirot "Publikas balvu".

06.06. Atlases 1. diena
07.06. Atlases 2. diena
08.06. Pusfināla 1. diena
09.08. Pusfināla 2. diena
11.06. Fināla koncerts

Sīkāka informācija: www.belvedere-competition.com

No 2022. gada 01. līdz 05. jūnijam Majoru pludmales smiltīs norisināsies viens no gaidītākajiem pludmales volejbola pasaules notikumiem, kurā startēs gan pasaules, gan Latvijas labākie volejbolistu dueti vīriešu un sieviešu kategorijā. Šīs sezonas Pasaules tūri kalendārā aizstāj "Beach Pro Tour" (BPT) turnīri, kas būs sadalīti trīs rangu turnīros – "Elite 16", "Challenge" un "Futures". Latvija iekļauta kalendārā kā "Elite 16" sacensību norises vieta, kas paredz pasaules labāko sportistu ierašanos Latvijā, Jūrmalā.

Sākotnēji pasaules tūres posms pludmales volejbola "Elite 16" komandām ("Pro Beach Tour – Elite 16") formāts paredzēja, ka piedalās tikai 15 komandas no pasaules reitinga un vienai komandai tiks piešķirta wild card. Šobrīd tiek paplašināts komandu skaits, kurām ir iespēja tik pamatturnīrā. Tomēr vienlaikus tiek samazināts komandu skaits, kas automātiski tiek turnīrā pēc reitingu  punktiem. Labākās 11 komandas automātiski nodrošina sev vietu pamatturnīrā, viena brīvbiļete tiek mājiniekiem un par atlikušajām četrām vietām komandas cīnīsies kvalifikācijā. 

Vairāk informācijas: www.facebook.com/Jurmala.Beachvolley

Kopš 1995. gada par neatņemamu un nozīmīgu Jūrmalas kultūras dzīves sastāvdaļu ir kļuvis Starptautiskais akadēmiskās mūzikas konkurss “Jūrmala”, kura ietvaros notiek konkursi pianistiem, kameransambļiem, kā arī daudzstīgu un koka pūšaminstrumentu mūzikas instrumentu spēlētājiem. 2022. gadā pirmo reizi Latvijā konkurss norisināsies ērģeļu specialitātē.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē norisināsies konkurss ērģeļspēlē –  XXIII Starptautiskais akadēmiskās mūzikas konkurss "Jūrmala 2022". Dalību konkursā ir pieteikuši jaunie ērģelnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas - kopumā 26 dalībnieki četrās vecuma grupās vecumā no 12 līdz 20 gadiem. Konkurss norisinās līdz 12. jūnijam Dubultu koncertzālē un Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Dalībniekus vērtēs Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs labi zināmi savas jomas profesionāļi – žūrijas priekšsēdētājs ir Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijas asociētais profesors Balys Vaitkus, žūrijas sastāvā - ilggadējā JVLMA asoc. prof. Larisa Bulava, Rīgas Doma mūzikas direktors un Katedrāles ērģelnieks, kā arī LMB 2021 kategorijā "Izcils sniegums gada garumā" ieguvējs Aigars Reinis un konkursa "Jūrmala 2022" ērģeļspēlē mākslinieciskā vadītāja, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas ērģeļu klases dibinātāja un ilggadējā pedagoģe, ērģelniece Edīte Alpe.

Latviju konkursā pārstāv jaunie ērģelnieki no Jēkabpils, Valmieras, Saldus, Jaunpiebalgas, Rēzeknes, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas.

Visas konkursa kārtas ir apmeklējamas klātienē.12. jūnija noslēguma koncerts tiks pārraidīts tiešraidē konkursa Facebook kontā @jurmalacompetition.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē notiks konkurss ērģeļspēlē. Tas norisināsies pieredzes un tradīcijām bagātā konkursa "Jūrmala" ietvaros, kurš kopš 1995. gada tiek organizēts jau divdesmit trešo reizi. Šis ir nozīmīgs notikums Latvijas un tuvākā reģiona ērģeļu kultūras un  izglītības jomā, tā mērķis ir apzināt talantīgos jaunos izpildītājus un veicināt viņu profesionālo attīstību, kā arī radīt jaunu izaugsmes platformu topošajiem ērģelniekiem.

Sekot līdzi konkursa norisei var rīkotāju mājaslapā www.muzikasskola.jurmala.lv, kā arī facebook kontā: @jurmalacompetition.

Aspazijas mājā no 30.jūnijā plkst.16:00 tiks atklāta tautas lietišķās  mākslas meistares Dagmāras Prībergas rokdarbu kursu audzēkņu izstāde “Mežģīņu izaicinājums”.

Kopš 2021.gada septembra līdz pat šī gada jūnijam, sadzīvojot ar pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, Aspazijas māja divreiz nedēļā kļuva par vietu, kur savas meistarības noslēpumos ar jūrmalniecēm dalījās ilggadējai Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studijas “Bārbele” vadītāja Dagmāra Prīberga. Stundām ilgais darbs, cenšoties apgūt knipelēšanas un frivolitē mežģīņu darināšanas pamatus, ir vainagojies ar panākumiem, un kursu audzēknes ir gatavas savus darbus parādīt Aspazijas mājas draugiem un viesiem. Dagmāra Prīberga priecājas, ka ilgajām pūlēm ir labs rezultāts: “Paldies jūrmalniecēm, kuras bez priekšzināšanām atsaucās apgūt dažādas mežģīņu darināšanas prasmes. Neskatoties uz pieredzi šajā darbā, tas arī man bija liels izaicinājums un atbildība.”

Starp kursu dalībniecēm, kas ļāvās mežģīņu izaicinājumam,  bija arī ilggadējā  Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas inspektore, jūrmalniece Ausma Pētersone, kuras lielā aizraušanās līdz šim ir bijusi aušana: “Nebija tik sarežģīti kā likās sākumā, kad viss mezglojās un raisījās vaļā. Pa šiem mēnešiem ir iegūtas pamatzināšanas, bet prakse un padziļināto zināšanu ieguve būtu turpināma”.

Mežģīņu tehnoloģiju apmācības kursi Aspazijas mājā notika pieaugušo neformālās  mūžizglītības programmas ietvaros ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas atbalstu. Tautas daiļamata meistare, vairāku grāmatu autore un arī jūrmalniece Dagmāra Prīberga kopā ar savām audzēknēm pie dažādu paraudziņu darināšanas ir pavadījusi 240 darba stundas.

Rokdarbu izstāde “Mežģīņu izaicinājums” Aspazijas mājā būs apskatāma līdz 9.jūlijam. Ieeja bez maksas.

Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā būs apskatāma foto studijas „Aspazija” biedra Ilgoņa Klīves foto izstāde „Pretī vasarai”.  Akcentu liekot uz tuvplānu, fotogrāfijās Ilgonis Klīve iedzīvinājis Latvijas dabas skatus – kalnus, ūdenskritumus, ziedus.

Foto mākslinieks ir jūrmalnieks un fotografēšana ir viņa vaļasprieks kopš skolas laikiem.

Kopš 2008.gada foto studijas „Aspazija” biedrs, bet 90-tajos gados bijis foto kluba „Rīga” biedrs.

2009. gada 12.- 13. septembrī foto klubs „Rīga” piedalījās  15. Starptautiskajā  Narvas (Igaunija) festivālā „ Narvas rudens”, ko rīkoja Narvas foto klubs un saņēma visaugstāko godalgu Grand Prix par kluba kolekciju, kuru pārstāvēja dalībnieki ar dažādu fotogrāfisko, dzīves un kluba darbības pieredzi – arī Ilgonis Klīve ar „Dabas fotogrāfiju”, par kuru saņemts diploms. Žūrija atzīmēja autora smalko redzējumu, attēlojot ziedu atspulgus.

Gunārs Bērziņš bija viens no spilgtākajiem latviešu karikatūristiem. Tautā mīlēts,  zīmējis žurnālam “Dadzis” un laikraksta “Padomju Jaunatne” humora un satīras pielikumam “Asā slota”. Laikabiedri viņu dēvēja par Melnā Kaķa bruņinieku. Mākslinieks bija Kaķa gadā dzimis un Kaķa gadā arī aizgājis. Šogad 4.jūnijā viņam apritētu 95 gadskārta. Stāsts par melno kaķi turpinās arī mākslinieka darinātajos Ex libros. Pirmo grāmatzīmi, jau būdams populārs karikatūrists, viņš zīmējis Ventspils melioratoram Laimonim Straupeniekam 1972.gadā. Grāmatzīmes ik gadus tapa draugiem un paziņām. Visās grāmatzīmēs mākslinieks lietojis punktēšanas tehniku tušas zīmējumā.

Pateicoties jūrmalniekam, brīvmāksliniekam un fotogrāfam Ilgonim Klīvem, kurš bija Gunāra Bērziņa ģimenes draugs un ir viņa radošā mantojuma īpašnieks, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā no 02.06.līdz 30.06. būs apskatāma Gunāram Bērziņam veltīta izstāde. izstādē redzēsim Ķekavas novadpētniecības muzeja materiālus. Šis ir vienīgais muzejs Latvijā, kurš popularizē karikatūru kā mākslas žanru. Uz Ķekavas novadpētniecības muzeja bāzes pašreiz top  Latvijas Karikatūras muzejs. Izstādē būs apskatāmi materiāli arī no Ilgoņa Klīves privātkolekcijas.

Līdz 14. jūnijam aicinām Jūrmalas Kultūras centrā apskatīt Ukraiņu mākslinieču – Ludmilas Natsvlišvili izstādi “Kara dienasgrāmata” un Viktorijas Rikhtik izstādi “Zaudētie sapņi”. Ieeja bez maksas.

Muzeju naktī Aspazijas mājā atklāta gleznotājas Evijas Kūlmanes darbu izstāde “Poēzija”. Jau no bērnības Evijai Kūlmanei Aspazija ir bijusi viena no tuvākajām dzejniecēm, tāpēc viesošanās dzejnieces Dubultu mājā ar saviem darbiem viņai ir īpašs notikums: “Aspazijas dzeja ir ļoti daudzkrāsaina, tajā atspoguļojas viņas spilgtā personība, spēcīgais raksturs, tā ir ugunīgi temperamentīga, aizrautīga, reizē arī sapņaina, sievišķīga un smalka. Izstādes gleznas sausaucas ar visām šīm īpašībām”

            Evija Kūlmane izstādei izraudzījusies darbus, kuros dzeja skan glezniecības valodā, jo viņa piekrīt Leonardo da Vinči teiktajam, ka “glezna - tā ir dzeja, kuru mēs skatām, bet dzeja – glezna, kuru dzirdam.” Evijas Kūlmanes skatāmā “dzeja” stāsta par pavasari. “Par ziedoņa burvību, kura apjūsmota arī Aspazijas dzejā, par jūras tuvumu. Pēc garās ziemas šajā izstādē varēs smelties gaismu, prieku, cerību,“ ir pārliecināta gleznotāja.

Evijas Kūlmanes glezniecībai ir raksturīgas gan maigu, sievišķīgu pieskārienu radītas poētiskas noskaņas, gan emocionāli piesātinātas, temperamentīgu un ugunīgu triepienu caurstrāvotas tēlainas ainavas. Māksliniece Evija Kūlmane ir ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grādu glezniecībā un bakalaura grādu scenogrāfijā. Gleznotājas personālizstādes regulāri notiek dažādās Latvijas pilsētās, Evija Kūlmane piedalās arī grupu izstādēs un dažādos mākslas un kultūras projektos. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā , Eiropas valstīs, ASV, Singapūrā un citviet pasaulē.

            Evijas Kūlmanes gleznu izstāde “Poēzija” Aspazijas māja būs apskatāma līdz 28.jūnijam. Ieeja - bez maksas.

Jūrmalas muzejs maijā svin savu sešdesmito dzimšanas dienu. Sešdesmitie gadi pasaulē raksturoti kā pretrunīgs, lielu pārmaiņu un revolūciju, cerību un optimisma laiks, saukti arī par vētrainajiem, stilīgajiem un leģendārajiem sešdesmitajiem.

Izstāde ir Jūrmalas muzeja (dibināts 1962. gada 1. maijā) velte visiem jūrmalniekiem un Jūrmalas viesiem, sagaidot vasaru un jauno kūrorta sezonu. Sešdesmito gadu gaisotni veido fotoattēli un priekšmeti no muzeja krājuma, kā arī 1964. gada un 1968. gada dokumentālo filmu fragmenti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Izstāde ir vēsturnieces, muzeja direktores Intas Baumanes un krājuma speciālistu kopdarbs, scenogrāfs Mārtiņš Heimrāts. 

Izstāde būs skatāma līdz 3. jūlijam. Muzeja darba laiks 14. jūnijā līdz pl. 21.00. Muzeja darba laiks: P.,O. - Slēgts. T.-Sv. - 10.00 - 18.00

Izstāde “Dubļi. Dūņas. Viela” ir divu laikabiedru – gleznotājas Agnijas Ģērmanes un scenogrāfes Ināras Gaujas jaundarbos izpausta sajūtu pieredze par dubļu un dūņu vielisko substanci un dziedējošo būtību. Agnijas Ģērmanes (1964) izstādes darbu kolekciju veido  gleznas, apvienojot divas tēmas - kūdras ieguves lauku mistērijas un dūņu dziedniecību. Abas tēmas ir par vizuālo un sensoro pieredzi, pieskārienu, saskarsmi ar vielu - dzīvo zemi, pagātnes slāņiem, ķermeni, sevi. Ināra Gauja (1965) izstādē veido vides instalācijas “Dubļi. Dziednīca” un “Dubļi. Gaita” . Dubļu-dūņu dziednīcas senāk Latvijas teritorijā bijušas lielā cieņā – Ķemeri, Baldone, Kandava… 

Strādājot pie izstādes “Lauka relikvijas” Ansis Dobičins (1989) izvēlējies saglabāt un caur tēlniecisku valodu pārveidot subjektīvi izvēlētus priekšmetus no apkārtnes par relikvārijiem vai motīviem, kuros tiek izcelta mūsdienu pasaules uzbūve dialektiskā sarunā ar no pagātnes selektīvi mantotajiem priekšmetiem. Mākslīgi rekonstruējot gan marginālo, gan vitālo realitāti, mākslinieks koncentrējas uz cilvēku estētiskajām un vitālajām problēmām, mūsu apkārtni un to mijiedarbību, uzdodot jautājumu par to, kā vide var būt jēgpilna un atjaunojoša.

Izstāde būs skatāma līdz 3. jūlijam. Muzeja darba laiks 14. maijā līdz pl. 21.00. Muzeja darba laiks: P.,O. - Slēgts. T.-Sv. - 10.00 - 18.00

Līdz 25. jūnijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Viscerālās pārejas”. Izstāde fiksē afektus un ķermeniskas pieredzes, kuras uzlūko nevis kā individuālu un subjektīvu parādību, bet kā noteiktu sociālu simptomu un sabiedrības spoguli.

Kuratores Janas Kukaines vadībā izstādē eksponēti Lienes Mackus, Rasas Jansones, Mētras Saberovas un Katrīnas Gailes mākslas darbi.

Pāreja no sociālā un publiskā uz privāto un intīmo var būt viscerāla – politiskas, ekonomiskas un kultūras norises mēs sajūtam “uz savas ādas” ne tikai pārnestā, bet tiešā nozīmē. Tas ir atvieglojums, ko sniedz svaiga gaisa malks pēc sejas maskas noņemšanas, paātrināta sirdsdarbība pirms publiskas uzstāšanās, labsajūta, ko rada glāsts vai siltums, un nelabuma sajūta, ko izraisa ziņas par nežēlību un vardarbību. 

Izstāde skatītājiem piedāvā četras viscerālās pārejas, kuras sasaucas ar aktuāliem pētījumiem mūsdienu feministiskajās teorijās. Lienes Mackus skulptūru grupa pēta pāreju starp humāno un posthumāno, dzīvo un nedzīvo. Rasas Jansones kolāžas izjautā robežu starp sakrālo un ikdienišķo, ideālo un piezemēto. Mētras Saberovas instalācija izceļ identitātes nenoteiktību un performatīvo raksturu, savukārt Katrīnas Gailes gleznu cikls pievēršas pārejai starp jaunību un vecumu, starp veselo saprātu un sajukšanu prātā.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā šī būs otrā Janas Kukaines veidotā feministiskās laikmetīgās mākslas izstāde. 2020. gada vasarā muzejā norisinājās izstāde “Sieviete bez īpašībām”, kurā mākslinieces Sandra Krastiņa, Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus un Krista Dzudzilo šķetināja jautājumus par sieviešu kolektīvo identitāti, dažādību un iemiesoto pieredzi, papildinot un bagātinot cita citu caur savu unikālo skatījumu. Sieviešu tiesības, solidaritāte un pieredze bija vitāli svarīgas tēmas Aspazijai. Tām uzmanību pievērš arī muzejs, veidojot ilgtspējīgu sarunu platformu par iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. 

Izstādes kuratore – Jana Kukaine, scenogrāfija: Gundega Evelone, Andris Landaus, grafiskais dizains – Elīna Brasliņa.

Mākslinieces Ievas Tarandas grafiku un skiču izstāde “Ieraudzīt”.  

Ieeja bez maksas

Jūrmalas Kultūras centra (Jomas iela 35) 1. stāva foajē apskatāma jūrmalnieka, Jāņa Jēkabsona izstāde “Iet vasara pāri tik skaista”.

Lakonisks krāsās un līnijās, mākslinieks panāk izteiksmīgas ainavas, klusās dabas un dzīves tēlojumus. Vēl interesantāks ir fakts, ka šo šķietamo minimālismu Jānis Jēkabsons atrod gleznojot plenēros - tātad dabā.

Gleznotājs Jānis Jēkabsona ir aktīvs, radošs mākslinieks, kurš regulāri rīko personālizstādes, piedalās grupu izstādēs un plenēros. 1986. gadā ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļas mākslinieka diplomu, bet 2003. gadā humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Kopš 1981. gada ir Jūrmalas mākslinieku grupas biedrs. Mākslinieks aktīvi iesaistās arī Jūrmalas Mākslinieku nama rīkotajās izstādēs, akcijās un pasākumos.

Mākslas stacijā Dubulti skatāms Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna radīts mākslas projekts – izstāde “Māksla=Patvērums”.

Mākslas darbs un darbnīcu telpa tika veidota piecpadsmit dienas – no 21. aprīļa līdz 5. maijam. Katru dienu norisinājās mākslinieka vadītas radošās darbnīcas ar nosaukumu “Enerģija=jā! Kvalitāte=nē!”. Improvizētā studijā, turpat izstāžu zālē, notika lekcijas, priekšlasījumi, diskusijas un sarunas.

Par mākslas projektu Tomass Hiršhorns saka: “Cerība, radīšana, dialogs, iekļaušana, (mākslas) mīlestība un apmaiņa – jā; naids, dusmas, vardarbība, negatīvisms, pasivitāte un aizvainojums – nē. “Māksla=Patvērums” ir forma, mana forma, mūsu forma, kas uzlūkojama kā opozīcija karam Ukrainā, bet vienlaikus tā ir forma, kas apliecina manu pārliecību, instinktu un intuīciju saistībā ar visiem kariem un izturēšanos pret tiem: māksla var būt un tai jābūt patvērumam, māksla dod patvērumu un to veido.”

Par laikmetīgā mākslinieka darbību izstādes kuratore Inga Šteimane skaidro, – jau trīsdesmit gadus Tomass Hiršhorns savā mākslā ietver kritiku un brīdinošus signālus par to, ka politiskā un sociālā vide ir trausla, ka tajā ir pārāk daudz izņēmumu un pārāk ierobežojoši kritēriji identitātei un atšķirīgajam. Savus jaunākos darbus Hiršhorns veido kā telpu un apstākļus, kur iespējams pavadīt laiku un kaut ko radīt, kur var sarunāties un iepazīties ar līdzcilvēkiem. Savu politiku mākslinieks veido ar katru skatītāju individuāli. Hiršhorna darbu forma ir bezgalīgi izvērstas skulptūras no industriāliem, neekskluzīviem materiāliem, bez laika ierobežojumiem darba darināšanas un uztveres procesā. Mākslinieks ir pret to, lai skatītājs tiktu saukts par neprofesionāli. Tomasa Hiršhorna monumentālo apdzīvojamo skulptūru forma ir radusies intuitīvi un tāpat to attīsta skatītājs, savā subjektīvā veidā radot jaunu, vitalitātes un iniciatīvas pārpilnu pasauli.

Projekta laikā tapušais mākslas darbs “Māksla=Patvērums” Mākslas stacijā Dubulti apskatāms līdz 29. jūnijam katru dienu plkst. 9.00–18.00.

Izstādē aplūkojama Ilmāra Blumberga radītā koncepcija Antona Rubinšteina operai “Dēmons”, turklāt koncepcija tā arī nepiedzīvoja īstenošanu uz operas skatuves.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina uz fotogrāfa Gunāra Bindes izstādi “Pastaiga ar …”. Izstādē aplūkojamās fotogrāfijas tapušas nevis ar fotoaparātu, bet gan viedtelefonu, pastaigājoties pa mežu, ielām un gar ūdeņu malām.

Par izstādi “Pastaiga ar …” tās autors Gunārs Binde stāsta: “Fotogrāfija man vienmēr ir klāt, manī iekšā. Bet, lai būtu arī kabatā, es nopirku telefonu. Viens divi, viens divi, vecīgajā solī iedams, daudz ko ieraugu. Un priecājos – visā, ko ieraugu, atrodam vairāk par vienkārši redzamo. Foto dabu taču esmu atkodis. Un kur tad vēl apskaidrība, ka manā arhīvā ir arī tādi ieroči kā metaforas, alegorijas, asociācijas, paralēles, paradoksi, pārspīlējumi, farsi un visādi citādi jambi.”

Gunārs Binde dzimis 1933. gadā Alūksnes rajona “Tiltiņos”. Beidzis Bejas septiņgadīgo skolu un Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumu.

1957. gadā sācis fotografēt. No 1964. gada ir fotokluba “Rīga” biedrs, no 1997. gada – Latvijas profesionālo fotogrāfu asociācijas biedrs, no 1989. līdz 2002. gadam bijis Latvijas Fotomākslinieku savienības biedrs. Piedalījies neskaitāmās izstādēs gan Latvijā, gan visā pasaulē – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā, Ukrainā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Čehoslovākijā, Bulgārijā, Gruzijā, ASV, Brazīlijā. Viņa darbi atrodas dažādu muzeju un privātajās kolekcijās.

2009. gadā Gunārs Binde saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

Bulduru Izstāžu namā no 21. aprīļa līdz 3. jūlijam skatāma mākslinieka Valda Buša vārdā nosauktā starptautiskā glezniecības  plenēra dalībnieku darbu izstāde. Plenērs kopš 2017. gada notiek mākslinieka dzimtajā pusē Viļakā. Kopš pirmā plenēra 2017. gadā tajā piedalījušies mākslinieki no 17 valstīm. Lai skatītājiem parādītu visu piecu plenāru laikā tapušos darbus, izstādē eksponāti cikliski tiks mainīti. 21. maijā Bulduru Izstāžu nama pagalmā notiks plenērs, kurā kopā ar Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņiem gleznos Viļakas plenēra dalībnieki.

Valda Buša mākslas iedvesmots gleznotāja dzimtajā pusē Viļakā no 2017. gada notiek starptautisks gleznotāju plenērs, kas kļuvis par nozīmīgu Ziemeļlatgales kultūrtelpas sastāvdaļu. Plenēru organizē Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs sadarbībā ar Viļakas un Balvu novada pašvaldībām. Plenēru atbalsta arī Valda Buša ģimene. Piecu gadu laikā starptautiskajā glezniecības plenērā “Valdis Bušs” ir piedalījušies mākslinieki no 17 valstīm. Kolekcijā Latgales ainava ir atspoguļota ar četru kontinentu -  Eiropas, Āzijas, Austrālijas un Ziemeļamerikas – gleznotāju acīm. Plenēros tapušos darbus atbildīgi glabā un izstādēs skatītājiem rāda Viļakas muzejs.

Viļakas starptautiskā plenēra darbu kolekciju ar prieku rādām Bulduru Izstāžu namā, vietā, kur Valdis Bušs dzīvojis un gleznojis no 1984. gada līdz pat savai aiziešanai mūžībā un kur kopš 2018. gada apmeklētājiem publiski pieejama mākslinieka darbnīca. 

Izstādē darbi periodiski tiek mainīti, lai vairāk kā divu mēnešu laikā mēs varētu skatītājus iepazīstināt ar visu piecu plenēru dalībniekiem. Izstādē piedalās: Francesco Poiana (Itālija), Jan Valik (Slovākija), Guna Millersone (Latvija), Emoke Fabian (Ungārija/Rumānija), Giedre Riškute (Lietuva), Francisco Diaz Munoza (Spānija), Hanna Ilczyszyn (Polija), Orryelle Defenestrate-Bascule (Austrālija), Yana Poppe (Nīderlande), Rick Fox (ASV), Andrew Smith (Lielbritānija), Yoes Rizal (Indonēzija), Aivis Pīzelis (Latvija), Laila Seidel (Vācija), Melanie Ludwig (Austrija), Agnija Ģērmane (Latvija), Ilgvars Zalāns (Latvija), Mykole Ganusaushaite (Lietuva), Rūta Eidukaityte (Lietuva), Liisi Tani (Igaunija), Kalli Kalde (Igaunija), Jānis Kupčs (Latvija), Ieva Rupenheite (Latvija), Ričardas Garbačiauskas (Lietuva), Neonilla Medvedeva (Latvija), Osvalds Zvejsalnieks (Latvija).

“Valda Buša (1924-2014) glezniecība pieder 20. gadsimta romantiskajam, ekspresīvi kāpinātajam pasaules redzējumam. Viņam nozīmīgi paraugi mākslā bijuši gan latviešu gleznotājs Jānis Tīdemanis, gan Vinsents van Gogs un Anrī Matiss. Latviešu mākslā Valda Buša vieta ir īpaša, jo viņa gleznās vienotā veselumā savijas gan dabas raisītās izjūtas, gan personiskais pārdzīvojums, gan dekorativitāte. Šajā daiļrades ceļā saskatām viņa tiecību pēc arvien lielākas nosacītības – un tajā pat laikā viņš spējis nezaudēt saikni ar objektīvo realitāti. Viņa glezniecība ir aizrautīgs stāsts par Latvijas dabas mainīgo un mūžam nepārejošo skaistumu, par  dabas un cilvēka iederību kosmiskajā ritējumā. Valda Buša glezniecība ir dziļi individuāla un patiesi latviska, un tajā pat laikā, kā daudzu lielu personību radīta māksla, tā uzrunā un pārliecina skatītājus tālu pāri Latvijas robežām.” Edvarda Šmite.

 Izstāžu un ekspozīciju kuratore, Guna Kalnača, tālr. 29112872

Dabas izglītības centrā Mežā māja Ķemeros līdz 4. septembrim skatāma arhitekta, pasniedzēja un mākslinieka Sergeja Antonova (1884-1956) zīmējumu izstāde "Ķemeri. Sergejs Antonovs. Skices. 1950."

Jūrmalas muzeja mākslas krājumā glabājas divi Sergeja Antonova skiču albumi. Viens no tiem datēts ar 1947. gadu un tajā ir iemūžināti pēckara laika Jūrmalas skati. Otrs datēts ar 1950.gada martu un pilnībā veltīts Ķemeriem un tās apkārtnei. Šajā laikā mākslinieks ārstējies Ķemeru sanatorijā un bieži pastaigājies, vērodams apkārtni. Neliela izmēra darbos tverti tā laika Ķemeru apbūves fragmenti, dabas skati un sanatorijas ēkas aprises. Šie ir mākslinieka pēdējā perioda zīmējumi. Tie nav vairs tik tehniski izstrādāti, taču dzīvesprieks un krāsas nav zudušas.

Sergejs Antonovs dzimis 1884. gadā Rīgā. Absolvējis Pētera I reālskolu, viņš 1902. gadā iestājās Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē, kur mācījās pie slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes. Studijas beidzis ar izcilību, iegūstot inženiera arhitekta kvalifikāciju. No 1909. līdz 1914. gadam studējis Sanktpēterburgas  Mākslas Akadēmijā. Iegūtās arhitekta, scenogrāfa, dekoratora, grafiķa un gleznotāja iemaņas  ļāva viņam brīvi strādāt dažādos stilos. Piedalījies dažādos arhitektūras metu konkursos, mākslas izstādēs, strādājis par pasniedzēju. 1920. gadā atgriezās Rīgā ar ievērojamu pieredzi gan arhitektūrā, gan pedagoģiskajā un administratīvajā darbā. No 1921. līdz pat 1940. gadam strādājis par asistentu, bet pēc tam par vecāko asistentu Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē. 1945. gadā ievēlēts par Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātes Projektēšanas katedras profesoru. Strādājis arī par mākslinieku dekoratoru Rīgas Krievu teātrī. 

Laika posms no 1920. līdz 1940. gadam Latvijā bija labvēlīgs mākslinieka radošo ieceru īstenošanai. Tika realizēti  vai sākti vairāki Sergeja Antonova darbu projekti. To vidū ēka Dzirnavu ielā 55/57, restorāns Lido Rīgas Jūrmalā, kinoteātris Renesanse Āgenskalnā, Krematorija ēkas projekts  (sākts 1933.gadā, pabeigts 1995.gadā) u.c. Arhitekta īpašais ieguldījums pirmskara Latvijas brīvvalsts tēla veidošanā bija Latvijas paviljona projekta izstrāde Vispasaules izstādei Briselē (1935). Pēc viņa projektiem tika uzbūvēti arī daudzi savrupnami funkcionālisma stilā.

 1945.gadā Sergejs Antonovs tika ievēlēts par Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātes Projektēšanas katedras profesoru. Tajā pašā gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Padomju laikposmā epizodiski strādājis pie dekorāciju veidošanas Krievu Drāmas teātrim un Valsts Drāmas teātrim (tagad Nacionālais teātris). Viņš turpināja nodarboties ar glezniecību. Par Sergeja Antonova pēdējo lielo darbu  kļuva viesnīcas Rīga projektēšana (tā tika uzbūvēta 1954. gadā viesnīcas Roma vietā)

Publicitātes foto:
1. Sergejs Antonovs. Skice no zīmējumu albuma Ķemeri. 1950. Papīrs, pastelis. 19 x 10,5 cm. 
2. Sergejs Antonovs. Skice no zīmējumu albuma Ķemeri. 1950. Papīrs, pastelis. 15,5 x 10 cm. 

Izstādes kuratore - Jūrmalas muzeja mākslas eksperte Jana Rāve

Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina uz ilustratores un pilsētskicētājas Mašas Zurikovas personālizstādi “Mums ir paveicies dzīvot pie jūras. Jūrmala skiču kladē”.
Izstādē apkopotie akvareļu darbi ataino Jūrmalas koka ēkas un vasarnīcas ar to romantiskajām terasēm un tornīšiem, koka mežģīnēm ap logiem, lēnās dzīves sajūtu un savu unikālo vasaras stāstu, ko māksliniece sajutusi un tvērusi pilsētā. Mašas Zurikovas akvareļu skices dod iespēju apskatīt Jūrmalas koka ēkas no cita skatpunkta un izjust dzīvi pie jūras zīmējumu pēc zīmējuma.

Katru sestdienu plkst 11.00 aicinām doties ekskursijā ar gidu pa atjaunotu vēsturisko Ķemeru parku. Pastaigas laikā būs iespēja uzzināt par Ķemeru vēsturi laiku lokos, kā arī izstaigāt atjaunoto vēsturisku Ķemeru kūrorta parku. Ekskursijas sākums pie Ķemeru ūdenstorņa.

Ekskursija notiek latviešu valodā. Dalības maksa: pieaugušajiem 5 EUR/ pers., studentiem un senioriem 3 EUR/ pers., bērniem līdz 12 g.v. bez maksas. Grupām sākot no 21 cilv. 3 EUR/ pers., bērniem līdz 12.g.v. bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta pa tālr. +371 29126551 vai e-pastu owl95@inbox.lv.

Ekskursijas sākums pie Ķemeru ūdenstorņa. Pastaigas laikā būs iespēja uzzināt par Ķemeru vēsturi laiku lokos un izstaigāt atjaunoto vēsturisku Ķemeru kūrorta parku.

Ekskursija notiek angļu valodā. Dalības maksa: pieaugušajiem 5 EUR/ pers., bērniem līdz 12 g.v. bez maksas. 

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta pa tālr. +371 29126551 vai e-pastu owl95@inbox.lv.

Ekskursijas sākums pie Ķemeru ūdenstorņa. Pastaigas laikā būs iespēja uzzināt par Ķemeru vēsturi laiku lokos, kā arī izstaigāt atjaunoto vēsturisku Ķemeru kūrorta parku.

Ekskursija notiek krievu valodā. Dalības maksa pret ziedojumiem: pieaugušajiem 5 EUR/ pers., bērniem līdz 12 g.v. bez maksas.

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta pa tālr. +371 26117321.