A A
75%
100%
125%
Kontrasts

Arhitektūra

Viens no lielākajiem Jūrmalas kūrortpilsētas lepnumiem ir tās unikālā koka arhitektūra. Apzinoties koka estētisko pievilcību un materiāla piemērotību sezonas mītnēm, novērtējot tā pozitīvās īpašības un ietekmi gan uz cilvēka veselību, gan vides piesārņotību, 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē Rīgas Jūrmalā ēkas galvenokārt tika celtas no koka, tāpēc pilsētas arhitektūrā vērojams dominējošs koka ēku pārsvars pār cita veida apbūvi.

Tikai turīgākie iedzīvotāji varēja atļauties ēku projektēšanai pieaicināt akadēmiski izglītotus arhitektus. Galvenokārt tie bija vācbaltu un latviešu speciālisti, bet Jūrmalā apskatāms arī krievu, somu un citu tautību arhitektu veikums. Te var sastapt A. Medlingera, V. Bokslafa, H. Šēla, E. Laubes darbus.

Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori logu ailu, ēku fasādes un jumta apdarē. Šeit dabiski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Veidojot jaunu, laikmetīgu arhitektūru, tiek meklēti akcenti, kas iegūti no vēsturiskās apbūves – dekoratīvo apdares dēļu kārtojums fasādēs, saglabājot tradicionālos apjomus un mērogus.

Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 408 ēkas, no kurām 7 ir sakrālās būves – 3 luterāņu, 2 katoļu un 2 pareizticīgo dievnami. Vairāk nekā 4000 ēku atbilst pilsētas vēsturiskajai apbūvei. Rūpējoties par šo ēku saglabāšanu, noteiktas stingras prasības to rekonstrukcijai. Pilsētas arhitektūra labi iepazīstama, pastaigājoties pa 14 pilsētas kultūrvēsturiskiem centriem, sākot no Priedaines līdz Ķemeriem. 

Pastaigu maršruti pa Jūrmalas kultūrvēsturiskajiem centriem: Priedaine, Lielupe un Buļļuciems, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti un Jaundubulti, Melluži, Asari un Vaivari, Sloka un Kaugurciems, Ķemeri.

Baznīcas iela

Baznīcas iela

Baznīcas iela, kas cara laikos dēvēta par Jūras ielu, upes pusē robežojas ar dzelzceļa pārbrauktuvi un tā vijas eleganti cauri Dubultiem līdz atduras piejūras kāpās. Krogs, baznīca, kinoteātris, kūrmājas dārza māja, viesnīca – tie bija tikai daži pieturas punkti, ejot pa seno ceļu caur Dubultiem. 1909. gadā uz šīs ielas tika uzcelta Dubultu luterāņu baznīca, ...
Lasīt vairāk
Benjamiņu māja

Benjamiņu māja

Ēka bijusi Latvijas pirmās republikas laikā pazīstamās sabiedriskās darbinieces un preses izdevējas Emīlijas Benjamiņas privātīpašums. Celta 1939. gadā, arhitekts Ļevs Vitlins. Ēkas eleganci pastiprina dabiskais akmens plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis Otrais pasaules karš – tumšākas krāsas neizdzēšami laukumi kā pretgaisa ...
Lasīt vairāk
Bijusī Emīlijas Rācenes peldu iestāde

Bijusī Emīlijas Rācenes peldu iestāde

Ēka būvēta 20. gs. sākumā, paplašināta 1914. gadā, kad pirmo reizi šajā Jūrmalas daļā peldu iestāde piedāvāja dažādas - silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta - vannas katru dienu gan ziemā, gan vasarā. Divstāvu koka celtni raksturo augsts cokols pludmales pusē un kokgriezuma detaļas, tā veido pilsētbūvniecisku akcentu pludmales apbūvē. Padomju ...
Lasīt vairāk
Bijusī sanatorija "Marienbāde"

Bijusī sanatorija "Marienbāde"

Pirmā sanatorija Jūrmalā, celta 1870. gadā. Otrā pasaules kara laikā nopostīja gandrīz visu sanatorijas ēku kompleksu, kas aizņēma vairākus kāpu zemesgabalus uz Dubultu un Majoru robežas. Arī sanatorijas galvenā ēka bija stipri cietusi un 1940. gados tās vietā uzcēla trīsstāvu mūra ēku ar klasicisma elementiem. No pirmskara sanatorijas saglabājusies tikai 1926. gadā uzceltā ...
Lasīt vairāk
Bijusī viesnīca "Majori"

Bijusī viesnīca "Majori"

Celta 1925. gadā tradicionālā historisma stilā, kurā jūtami gan neoklasicisma, gan neobaroka motīvi. Arhitekts Artūrs Mēdlingers. Sākotnēji ēkā bija 100 istabu, četras zāles, terases un ap ēku labiekārtots parks ar strūklakām. 20. gs. 30. gados te tika rīkoti tradicionāli džeza grupas koncerti “Five o’clock tee dancing”. Viesnīca šobrīd slēgta. Tās ēka ...
Lasīt vairāk
Dzintaru koncertzāle

Dzintaru koncertzāle

Viens no pilsētas nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem, kas piedāvā plašu kultūras programmu vietējo un viesmākslinieku izpildījumā. 1936. gadā  vēsturiskajā Dzintaru (Edinburgas) koncertdārzā tika atklāta pēc arhitektu Aleksandra Birzenieka un  Viktora Mellenberga projekta veidotā slēgtā koncertzāle ar 690 sēdvietām, kuras interjerā saglabājušies ...
Lasīt vairāk
Dzīvojamā ēka – pasts

Dzīvojamā ēka – pasts

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1897. gadā pēc arhitekta Viktora Eplē projekta. Tā ir viena no retajām vēsturiskajām mūra ēkām Jūrmalā, ko raksturo asimetrisks apjoms ar torņa izbūvi. Latvijas brīvvalsts laikā ēkā tika iekārtots pasta un telegrāfa kantoris, bet vēlāk arī telefona centrāle, kas te atradās līdz 1991. gadam. Pēc restaurācijas un ...
Lasīt vairāk
Dzīvojamā māja Jūras iela 2

Dzīvojamā māja Jūras iela 2

Celta ap 1909. gadu, un ir detaļās bagātākā un konstrukcijās monumentālākā neoklasicisma koka būve Jūrmalā. Galvenajā fasādē redzams medaljons ar sievietes portreta bareljefu. Ēkas glezniecisko siluetu papildina terases un kolonnu pergolas. 
Lasīt vairāk
Dzīvojamā māja Jūras iela 6

Dzīvojamā māja Jūras iela 6

Celta 1913. gadā, tipiska jūgendstila celtne ar ļoti izteiksmīgu, 20. gs. sākumam raksturīgu asimetrisku kompozīciju un graciozu tornīti, kas līdzsvaro ēkas apjomu. Bagātīgs kokgriezuma dekoru klāsts. Ēka ir arhitektūras piemineklis.
Lasīt vairāk
Jūras iela

Jūras iela

Jūras iela ir kāpām tuvākā iela Majoros. Vēl 19. gs. vidū Jūras un Jomas ielas apvidū bija jomains, slapjā laikā grūti izbrienams mežs, bet 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tā izveidojās par bagātu ļaužu vasarnīcu rajonu ar skaistiem dārziem. Vēsturiski Jūras ielā atradās tikai vasarnīcas un pansiju ēkas. Šodien šeit vērojami gandrīz visi Jūrmalai raksturīgie ...
Lasīt vairāk
Jūras paviljons

Jūras paviljons

Celts 1909. gadā historisma stilā peldviesu atpūtai un izklaidei, arhitekts Arturs Mēdlingers. Viens no ievērojamākajiem 20. gs. sākuma sabiedriskajiem centriem jūras kāpās vakara stundu un brīvā laika pavadīšanai. Paviljonā atradās restorāns un izslavēta deju zāle ar virpuļgrīdu. 1929. gada vasarā uz paviljona terases ir pabijis Zviedrijas karalis Gustavs V. Ēka ir ...
Lasīt vairāk
Ķemeru dzelzceļa stacija

Ķemeru dzelzceļa stacija

Pirmā stacijas ēka celta 1877. gadā līdz ar dzelzceļa līnijas “Rīga – Tukums” atklāšanu. 1911. gadā ieviesa tiešo vilcienu satiksmi “Maskava – Ķemeri”, bet 1912. gada vasarā no dzelzceļa stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei atklāja elektrisko tramvaja līniju, kas darbojās līdz 1915. gadam. Pēc kara, 30. gadu sākumā Ķemeros neilgu ...
Lasīt vairāk
Ķemeru kūrorta parks

Ķemeru kūrorta parks

Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Pēc Ķemeru viesnīcas uzcelšanas 1936. gadā, tās rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pastaigas parkā ...
Lasīt vairāk
Ķemeru ūdenstornis

Ķemeru ūdenstornis

Ķemeru ūdenstornis atrodas vēsturiskā Ķemeru kūrorta parka teritorijā. 42 metrus augstā būve ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, uzcelts 1929. gadā. Pēc rekonstrukcijas 2021.gadā ūdenstornis tika atvērts apmeklētājiem. Tagad funkcionējošā hidrotehniskā būvē ir iekārtotas ekspozīcijas par Ķemeru apkaimes vēsturi un ...
Lasīt vairāk
Ķemeru viesnīca

Ķemeru viesnīca

Uzcelta 1936. gadā, arhitekts Eižens Laube. “Baltais kuģis” vai “baltā pils”, kā dēvēja šo viesnīcu, bija viena no grandiozākajām un modernākajām viesnīcām Baltijas valstīs, izcila Latvijas brīvvalsts laika būve. Tā bija celta par valsts līdzekļiem un izmaksāja 2,5 milj. latu. Pirmajā stāvā iekārtotie ūdensdziedniecības kabineti ...
Lasīt vairāk
Kristapa Morberga vasarnīcas un botāniskā dārza ansamblis

Kristapa Morberga vasarnīcas un botāniskā dārza ansamblis

Vasarnīcas ēka ir valsts nozīmes koka arhitektūras piemineklis, izcils neogotikas objekts, celts ap 1883. gadu. To savai ģimenei cēlis latviešu būvuzņēmējs, mecenāts Kristaps Morbergs. Ēkas interjerā saglabājušies gleznoti griestu plafoni, vitrāžas, apaļas glazētu podiņu polihromas krāsnis un kamīns. Palīgceltnes uzbūvētas 19.-20. gs. mijā. Ar testamentu ēku ...
Lasīt vairāk
Lielupes dzelzceļa stacija

Lielupes dzelzceļa stacija

1913. gadā uzcēla Lielupes dzelzceļa stacijas ēku Buļļu muižas sīksaimnieku, zvejnieku un atpūtnieku apkalpošanai, kā arī jauno vasarnīcu attīstībai. Līdz 1932. gadam to sauca par “Buļļiem”, tāpat kā apkārtējo rajonu. Tā ir viena no vecākajām Jūrmalas koka dzelzceļa staciju ēkām, kas saglabājusies un joprojām funkcionē. 1970. gadā te tika uzņemta Latvijas ...
Lasīt vairāk
Mellužu estrāde un parks

Mellužu estrāde un parks

Mellužu parka un estrādes vēsture aizsākusies 1827. gadā, kad barons Kārlis fon Firkss uzbūvēja kūrmāju, kurā notika deju vakari, koncerti un arī teātra izrādes. Blakus kūrmājai atradās krogs, tirgus, kalēju darbnīca, veikali. 19. gs. 80. gados šeit izveidoja parku ar mazu paviljonu un nelielu koka estrādi, kurā notika brīvdabas koncerti. Pirmā pasaules kara ...
Lasīt vairāk
Mīlestības saliņa

Mīlestības saliņa

Viens no Ķemeru parka izteiksmīgākajiem objektiem meklējams uz Vēršupītes kanāla noslēgumā izveidotās mākslīgās saliņas. Jau kopš 19. gs. beigām te atradās kokgriezumiem bagātīgi rotāts paviljons, kas nopostīts pirmā pasaules kara laikā. Tagadējā klasicisma tradīcijās veidotā mūra rotonda uzcelta 1928. gadā pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta. Te atradās ...
Lasīt vairāk
Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem

Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem

1861. gadā atklātais piemineklis veltīts Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem (galvenajiem ārstiem). Atrodas netālu no Mīlestības saliņas. Veidots kā koka stumbrs, ko apvij čūska. Uz pieminekļa izvietoti kūrorta vadītāju vārdi, kas iegravēti baltās plāksnītēs. Ilgajā pastāvēšanas laikā kaļķakmens piemineklis vairākkārt pārveidots. Kaltā ķēde, kas ierobežoja ...
Lasīt vairāk
Sēravota paviljons un sēravots "Ķirzaciņa"

Sēravota paviljons un sēravots "Ķirzaciņa"

Šis ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau kopš 20. gs. sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc skaita bija jau sestais 19. gs. beigās atklātais sēravots Ķemeros. Pašlaik to ir vairāk par divdesmit. Paviljons savu izskatu nav būtiski mainījis, bet ķirzakas skulptūra izveidota tikai 1949.gadā (tēlnieks Juris Bajārs). 20.gs.sākumā ...
Lasīt vairāk
Vakera nams

Vakera nams

No 1870. gada te atradās maiznieka Štegera sēta, kuru laucinieki izmantoja par tirgus vietu. Te atradās Korovina veikals, kurš pirmais ieguva Majoros tirgošanās atļauju, tāpēc arī iela ieguva Tirgoņu ielas nosaukumu. 1914. gadā tika uzcelts trīsstāvīgs mūra nams ar veikalu, viesnīcu, restorānu un pilsētas banku. 1930. gadā te atradusies O. Gebauera ...
Lasīt vairāk
Viesnīcas "Eiropa" ēka

Viesnīcas "Eiropa" ēka

Centrālā viesnīcas ēka celta 20. gs. sākumā kā pansiju tipa ēka. Ēku raksturo bagātīgs kokgriezuma dekors – logu apdarēs, dēļu galos, dzegās, siluetgriezuma dēlīši verandu paneļos. Zemesgabalā atrodas vēl viena vēsturiska ēka, kurā Latvijas brīvvalsts laikā atradās pansija “Imperial”, bet pēc Otrā pasaules kara ēkas izmantoja Vissavienības Kūrortu ...
Lasīt vairāk
Viesnīcas "Pegasa pils" ēka

Viesnīcas "Pegasa pils" ēka

Ēka būvēta 20. gs. sākumā, arhitekts nezināms. Padomju laikos šeit bija Jāņa Fabriciusa kardioloģijas sanatorija, vēlāk sanatorija “Edinburga”. Ēka rekonstruēta un paplašināta 2003. gadā, šobrīd tur darbojas viesnīca, kafejnīca un restorāns. 
Lasīt vairāk
Viesnīcas "Villa Joma" ēka

Viesnīcas "Villa Joma" ēka

Viesnīcas ēkas pirmā daļa uzcelta 1896. gadā kā privāta pansija. Padomju laikā tā iekļāvās atpūtas nama “Majori” sastāvā. 2001. gadā pēc arhitekta U. Šēnberga projekta tika veikta ēkas rekonstrukcija.
Lasīt vairāk