Jūrmalas muzejs

Tuvākie pasākumi

22.marts 02:00 - 2.aprīlis 02:00

Ceļojošajā izstādē “Sibīrijas bērni”
Kopš 2001. gada režisore Dzintra Geka un operators Aivars Lubānietis uzrunāja un intervēja vairāk kā 740 1941. un 1949. gadā izsūtītos bērnus – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm un kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Šīs liecības ir nesalīdzināmi iespaidīgākas kā statistika par cietušajiem vai vēsturisks faktu konstatējums
Ceļojošajā izstādē “Sibīrijas bērni” apskatāmas planšetes latviešu valodā ar informāciju par 1949. gada 25.marta izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā. Izstāde ir vien neliela daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 25. marta nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
Sibīrijas bērnu fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Nevar nepamanīt uzkrītošo starpību starp bērnu sejām Latvijā un acu skatu Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēka rīcību, cilvēcību, par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju.
Izstādes mērķis ir ar apskatāmajām fotogrāfijām un atmiņu fragmentiem uzrunāt jaunāko paaudzi un citus interesentus.
       
Aizvērt
22.marts 02:00 - 23.aprīlis 02:00

Abstrakcija divu gleznotāju darbos Jūrmalas muzejā
Madara Gulbis. Ieelpo, izelpo…”
“Ieelpa un izelpa ir cilvēka dabīgs, parasti neapzināts stāvoklis. Nav iespējams no šī cikliskuma izvairīties, nepiedalīties tajā. Šajā izstādē gribu runāt par ikdienu un to, kā mēs to vadām. Ieelpa – izelpa, tāpat kā ieeja – izeja ir darbība un sadarbība. Šī sadarbības kustība ir pasaules notikumu pamatā un mūsu attieksme pret to ir radījusi šodienas telpu un notikumus tajā.”
Madara Gulbis (1969) beigusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1980-1987), Latvijas Mākslas akadēmiju (1988-1996), iegūstot maģistra grādu mākslā, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre (kopš 1997.) Izstādē piedalās kopš 1993. gada, notikušas ap 30 personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, piedalījusies daudzās grupu izstādēs Ziemeļvalstīs, Latvijā, citur. Ir aktīva Latvijas un starptautisku plenēru dalībniece.
Gustavs Filipsons “Dzimšanas vieta”       
 Melnajai un tumšajai krāsu gammai, kas raksturīga Gustava Filipsona abstrakcijām, piemīt ekspresīvs spēks. Piemēram, plašums, kas paveras melnā laukumā ir nenosakāms savās dimensijās. Tāpat arī tas, kas notiek tur tumsā,  ir iracionāls un suģestējošs. Tikai pēc tam, kad skatītāja acs ir pielāgojusies tumšajai gleznas virsmai, var apjaust, ka sākotnēji monohromajai  virsmai ir dažādas struktūras, dažāda toņu gamma un līniju kompozīcijas.
Gustavs Filipsons (1974) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, profesoru A. Naumova un K. Zariņa meistardarbnīcu (1998-2002). Izstādē piedalās kopš 2004. gada. Piedalījies grupu izstādēs galerijā Bastejs, Rietumu bankas galerijā, kā arī mākslas mesēs Latvijā, Beļģijā, citur.
       
Aizvērt
11.janvāris 02:00 - 23.aprīlis 02:00

Izstāde "Muzeja lietu slepenā dzīve"
Katru gadu Jūrmalas muzeja kolekcijas papildina vidēji 1200 priekšmeti. Krājumā tie nonāk gan muzeja darbinieku īpaši meklēti, gan saņemti no Jūrmalas iedzīvotājiem un  muzeja apmeklētājiem. Pēdējo gadu laikā muzejs kļuvis bagātāks ar 5766 priekšmetiem. Vairums no tiem ir dāvinājumi un atsevišķi iepirkumi.
Izstādē “Muzeja lietu slepenā dzīve” ir eksponēta tikai neliela daļa no jaunieguvumiem. Pieņemot krājumā priekšmetu un piešķirot tam muzejisko vērtību, pēc īpašnieka vārdiem tiek pierakstīta leģenda, kas kļūst par pirmavotu. Ne vienmēr persona, kas nodod priekšmetu muzejam, pārzina tā izcelsmi, iepriekšējo piederību un pielietojumu. Lai atklātu muzeja priekšmetu neredzamo, slepeno dzīvi, nepieciešams veikt izpēti, kas mūs aizved pie cilvēkstāstiem. Tikai tad pilnībā atklājas priekšmetu kultūrvēsturiskā nozīme.
Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 100 priekšmeti, kurus papildina stāsti par lietām un cilvēkiem. Neviens no stāstiem nav pilnīgs un pabeigts, jo pētniecība turpinās. Priekšmeta ceļš no īpašnieka līdz nonākšanai muzejā un eksponātam izstādē dažkārt ir ļoti sarežģīts un reizēm līdzinās detektīvam. Būsim pateicīgi muzeja apmeklētājiem par izstādes stāstu papildināšanu un jauniem stāstiem, kas bagātina Jūrmalas vēsturi.
Izstādes ekspozīcijā izmantotas fotogrāfijas un 2002. gada dokumentālās filmas “Kino gadsimts Latvijā. Aloizs Brenčs” fragmenti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kā arī fotogrāfijas no privātarhīviem.
Izstāde būs apskatāma no 11. janvāra līdz 23. aprīlim. 
       
Aizvērt