Translate

Use Google to translate the site. We are not responsible for the accuracy of the translation.
A A
75%
100%
125%
Kontrasts
Uzmanību! No 1. februāra atceries iegādāties iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā!

Lielupe. Vēsturiskās arhitektūras pērles un ievērojamu personību likteņstāsti

20. gadsimta 20.–30. gados uz Bulduru muižas zemes izveidojās tā sauktā Lielupes vasarnīcu kolonija, kad Lielupē jeb “tālajā Jūrmalā” vasarnīcas sāka būvēt latviešu inteliģence un Bulduru (bij. Lielais) prospektā, Meža prospektā un Rotas ielā zemesgabalus ieguva izcili Latvijas brīvvalsts laika zinātnes, mākslas un kultūras darbinieki. Lielupes teritorijas apbūve vispilnīgāk atklāj Latvijas brīvvalsts laika arhitektūras iezīmes dzīvojamo ēku būvniecībā Jūrmalā. Arhitektūras stilu paletē ir gan klasicisms un neogotika, gan nacionālais romantisms un funkcionālisms. Daudzām ēkām šobrīd piešķirts valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Atvērt maršrutu PDF formātā 2.97 MB
Atvērt maršrutu Google maps

1. Dzelzceļa stacija “Lielupe”
Stacijas ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; celta 1913. gadā pie 1877. gadā atklātās dzelzceļa līnijas Rīga–Tukums sīksaimnieku. Līdz 1932. gadam staciju sauca par “Buļļiem”, tāpat kā apkārtējo rajonu. Šī ir viena no vecākajām Jūrmalas dzelzceļa staciju koka ēkām, kas saglabājusies un joprojām funkcionē. No stacijas uz jūras pusi ved Paula Stradiņa iela, nosaukta tā 1986. gadā par godu izcilam ārstam, kuram Lielupē bija vasarnīca. Vēsturiskie ielas nosaukumi ir 16.līnija un Raiņa prospekts.

2. Lielupes kapi
Kapsētu iežogo izteiksmīga mūra sēta, kuras īpaša iezīme ir koka latojums un skaisti ieejas vārti. Šeit apbedīti daudzi izcili Latvijas zinātnes, mākslas un kultūras darbinieki. Ieejot pa kapsētas vārtiem, kreisajā pusē var ieraudzīt pēc Niklāva Strunkes metiem darinātus kapu pieminekļus slavenā grāmatizdevēja Jāņa Rozes (1878–1942) dzimtas kapos. Turpat netālu ar savu staltumu un akmenī iekalto vārdu filozofisko saturu izceļas jaunā tēlnieka Miķeļa Dobičina darināts kapa piemineklis latviešu izcilā ērģelnieka Tālivalža Dekšņa (1946–2018) kapa vietā un apskatāms memoriālās skulptūras darbs – tēlnieka Kārļa Zemdegas 1962. gadā darinātā grupa “Divas mūzas” literatūrzinātnieku Antona Birkerta (1876–1971) un Pētera Birkerta (1881–1956) kapa vietā. Turpat līdzās ir rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) atdusas vieta ar tēlnieces Pārslas Zaļkalnes darināto pieminekli.

3. Meža prospekts 77

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1927. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta. Šeit līdz deportēšanai 1941. gada 14. jūnijā dzīvoja grāmatizdevējs Jānis Roze (1878–1942) ar ģimeni. Jānis Roze bija viens no izcilākajiem grāmatu izdevējiem 20. gadsimta 20.–40. gados Latvijā. Pirmā pasaules kara sākumā iegādājās spiestuvi, 1919. gadā nodibināja “Jāņa Rozes apgādu” un atvēra grāmatu veikalu. Augstā mākslinieciskā poligrāfiskā apdarē izdeva latviešu rakstnieku darbus, mācību grāmatas un kalendārus. 1927.gadā uzbūvēja savai ģimenei māju Lielupē. 1941.gadā Jāni Rozi ar ģimeni deportēja uz Soļikamskas rajona nometni, kur viņš gāja bojā 1942.gadā.

4. Jūrmalas Dzimtsarakstu nodaļa (Paula Stradiņa iela 6)
Jūrmalas Dzimtsarakstu nodaļas ēka būvēta 20. gadsimta 60. gados padomju modernisma stilā. Aivara Gulbja skulpturāls dekors „Ābols” izgatavots 1989.gadā no patinētas bronzas.

5. Bulduru prospekts 79
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1909. gadā nacionālā romantisma stilā pēc arhitekta Heinca Pīranga projekta.

6. Ernesta Birznieka-Upīša iela 15
Ēka grūti saskatāma no ielas, jo atrodas zemesgabala dziļumā. Valsts nozīmes vēstures piemineklis. Savulaik šeit dzīvoja ievērojamie latviešu literatūrzinātnieki Antons Birkerts (1876–1971) un Pēteris Birkerts (1881–1956). Iela nosaukta viņu tuva drauga rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša vārdā, kurš no 1943. gada vasarās apmetās mājas otrajā stāvā.

7. Bulduru prospekts 93
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1928. gadā nacionālā romantisma stilā.

8. 19. līnija 1
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Izteikti klasiskā stila ēka celta 1928. gadā pēc slavenā arhitekta Eižena Laubes projekta kā vasarnīca sabiedriskajam darbiniekam Jānim Dāvim (1867–1959). Jānis Dāvis (1867 – 1959) bija pazīstams kā veiksmīgs Latvijas brīvvalsts laika uzņēmējs nekustamo īpašumu jomā, arī publicists, pedagogs un pretalkohola kustības vadītājs. Sastādījis vairākas mācību grāmatas. Viņa izdoto ābeci par paraugu ņēmuši turpmāko ābeču autori. Bijis arī liels mecenāts, atdāvinājis zemes skolu celšanai, kā arī novēlējis īpašumus Latvijas Universitātei. Pēc Otrā pasaules kara ēkā dzīvojis LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins.

9. 19. līnija 2
20.gadsimta sākuma vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Jūgendstila ietekmē veidota asimetriska apjomu kompozīcija ar nacionālā romantisma stila detaļām. Ēku raksturo neliela stūra torņa izbūve ar plašu jūgendstila dalījuma verandu. Kādreiz šajā mājā dzīvoja medicīnas doktore, Latvijā pirmā sieviete ārste-ginekoloģe, sabiedriskā darbiniece Klāra Hibšmane. Klāra Hibšmane (1878 – 1946) bija pirmā diplomētā latviešu ārste – sieviete un pirmā sieviete Rīgas domē. 1928. gadā par saviem nopelniem Latvijas labā tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Šajā mājā Klāra Hibšmane kopā ar savu vīru Emīlu Skubiķi pavadīja daudzas vasaras, pulcējot ap sevi tā laika izcilākos Latvijas ļaudis. Studiju gados Šveicē Klāra Hibšmane tikusies ar Aspaziju un Raini. Draudzību ar dzejnieku pāri apliecina ieraksti Raiņa dienasgrāmatā par viesošanos Hibšmanes vasarnīcā Lielupē.

10. 19 līnija 4 

Ēka grūti saskatāma no ielas, jo atrodas zemesgabala dziļumā. Šajā namā no 1923. līdz 1943. gadam dzīvoja komponists un mūzikas kritiķis Jānis Zālītis (1884–1943). Jāņa Zālīša atraitne Milda Zālīte pēc komponista nāves to novēlēja Latvijas Komponistu savienībai, un tā kļuva par Jāņa Zālīša Komponistu jaunrades namu, kur strādājuši un atpūtušies daudzi Latvijas izcilākie skaņraži. Pašlaik nams ir Latvijas Komponistu savienības īpašums. 1984. gadā, atzīmējot Jāņa Zālīša simtgadi, pie ēkas tika novietota Antonijas Gulbes veidota piemiņas plāksne.

11. Bulduru prospekts 101
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados nacionālā romantisma stilā.

12. Rotas iela 1

Ēka celta 20. gadsimta 30. gados pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Savulaik šeit dzīvoja profesors, ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks Arvīds Kalniņš (1894–1981). Vēsturiski mājas teritorijā bija ierīkots dārzs ar 200 augu un koku sugām. 1990. gadā pie vasarnīcas tika atklāts piemiņas ansamblis. Arvīds Kalniņš bijis Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1922–1923), , Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu institūta direktors (1946–1964) un Koksnes ķīmijas institūta direktors (1964–1976). 1925. gadā izveidojoties Lielupes vasarnīcu kolonijai, bija viens no tās organizatoriem. Piedalījies prettuberkulozes preparāta “PASS” un antibakteriālā preparāta “Furacilīns” ražošanas izveidē. Aktīvi piedalījās Latvijas šaha dzīvē. 1937. un 1939. gadā bija viens no starptautisko turnīru organizētājiem Ķemeros.

13. Rotas iela 3
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1929. gadā historisma un art deco stilā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Tās priekšā savulaik bijis ģeometrisks dārzs ar klasisku strūklaku.

14. Rotas iela 4
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados nacionālā romantisma stilā.

15. Rotas iela 5
Savulaik šajā namā dzīvojis tiesību zinātnieks, politiķis, Otrā pasaules kara laika pretestības kustības dalībnieks Konstantīns Čakste (1901–1945). 2001. gadā, atzīmējot Konstantīna Čakstes 100 gadu jubileju, pie ēkas tika novietota piemiņas plāksne.

16. Rotas iela 8
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados nacionālā romantisma stilā.

17. Rotas iela 15
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Dramaturga un mākslinieka Raimonda Staprāna dzīves vieta. Ēka celta 20.gadsimta 30.gados, tā ir divstāvu koka māja ar  apmetumu, verandu un diviem balkoniem.

 

18. Lielupes bāka
Vienīgā bāka Jūrmalā. Uzbūvēta 1956. gadā. Tās augstums ir 28 metri, uguns augstums – 36 metri, redzamība – 16 jūras jūdzes. Zibšņu uguns ir balta un iedegas ik pēc 3,5 sekundēm uz 1,5 sekundēm. 

19. 36. līnija (Dabas parks “Ragakāpa”)
Ragakāpas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota 1962. gadā, lai saglabātu ar vecu priežu mežu apaugušās kāpas un dabas daudzveidību jūras piekrastē. Parkā ierīkotas divas dabas takas un sastopamas vairākas Latvijā īpaši aizsargājamas sugas – astoņas augu, viena sēņu, astoņas kukaiņu un četras putnu sugas. Šeit apskatāma arī viena no augstākajām (17 m) kāpām Latvijā.

20. Bulduru prospekts 135
Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Neoklasicisma tradīcijās ieturētā divstāvu koka celtne ar plastisku apjoma kompozīciju ir villu arhitektūras paraugs Jūrmalā. Ēka celta aptuveni 1910. gadā kā Kurzemes ģenerālgubernatora Dmitrija Sverbejeva vasarnīca. Latvijas brīvvalsts laikā to iegādājās žurnālists Jānis Benjamiņš, grāmatu izdevēja Antona Benjamiņa dēls. Šobrīd ēka tiek izmantota Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā diplomātiskajām vajadzībām.

21. Meža prospekts 131
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1934. gadā pēc arhitekta Indriķa Blankenburga projekta. Savulaik šeit dzīvojis būvuzņēmējs Augusts Rozītis. Ēka veidota Vācijas villu arhitektūrai raksturīgā “dzimtenes stila” tradīcijās.

22. Bulduru prospekts 130

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka veidota nacionālā romantisma stilā, tradicionālo verandu dienvidu pusē aizstāj divas stiklotas poligonālas izbūves. Savulaik šeit dzīvojis arhitekts Indriķis Blankenburgs (1887–1944). Indriķis Blankenburgs bija Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Skolu departamenta Būvniecības biroja vadītājs. Projektējis daudzas skolu ēkas dažādās Latvijas vietās, no kurām vairākas atzītas par arhitektūras pieminekļiem. Jūrmalā Indriķa Blankenburga rokrakstu var redzēt Pumpuru vidusskolas un divu dzīvojamo ēku Lielupē, Meža prospektā 131 un Bulduru prospektā 130, arhitektoniskajos risinājumos.

23. Meža prospekts 103A

Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1947. gadā pēc arhitekta Alekseja Dogadkina projekta kā profesora Aleksandra Šmita (1892–1978) vasarnīca. Aleksandrs Šmits bija latviešu bioķīmiķis, pētījis vitamīnu ķīmiju, to klīniskās lietošanas un ražošanas tehnoloģiju, izstrādāja metodi askorbīnskābes koncentrātu iegūšanai no skujām. Ieviesis vienkāršotu insulīna ražošanu un askorbīnskābes rūpniecisko sintēzi.

24. Meža prospekts 58
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 20. gadsimta 30. gados pēc arhitekta Teodora Hermanovska projekta un ir nozīmīgs funkcionālisma arhitektūras paraugs. Šobrīd ēka tiek izmantota Dānijas Karalistes vēstniecības diplomātiskajām vajadzībām.

25. Meža prospekts 50

Valsts nozīmes vēstures piemineklis. Ēka celta pēc arhitekta Alekseja Dogadkina projekta. No 1939. gada šeit dzīvoja ārsts, profesors Pauls Stradiņš (1896–1958). 1986. gadā pie ēkas tika atklāta piemiņas plāksne. Pauls Stradiņš ir latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors. Ilgstoši vadījis Rīgas 2. pilsētas slimnīcu, pārveidojis to par modernu ārstniecības un izglītības iestādi (tagad – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca). Dibinājis un vadījis Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas zinātniski pētniecisko institūtu, pēc tam Onkoloģijas sektoru. Izveidojis privātu medicīnas vēstures materiālu kolekciju, kas kļuvusi par pamatu Medicīnas vēstures muzeja izveidošanai.

26. Nacionālais tenisa centrs “Lielupe” (Oskara Kalpaka prospekts 16)
Tenisa centra “Lielupe” slēgtā halle uzbūvēta 1989. gadā. Šajā bāzē risinājušies daudzi starptautiskie turnīri, Eiropas čempionāti, Labas gribas spēles, Deivisa kausa izcīņas sacensības un turnīri ar pasaules mēroga tenisistu piedalīšanos. Kopš 1992. gada tenisa centram ir nacionālās sporta bāzes statuss. Pēc 2019. gadā veiktās rekonstrukcijas tenisa centrs “Lielupe” spēj uzņemt 400–500 spēlētāju dienā un nodrošināt vairāk nekā 50 dažādu līmeņu starptautisku turnīru norisi gadā. Hallē ir deviņi tenisa laukumi, trīs skvoša korti, pludmales tenisa laukums. Izbūvēti deviņi āra tenisa laukumi. Viens laukums aprīkots ar skatītāju tribīnēm un sacensībām atbilstošu apgaismojumu. 

Maršruta galerija: