A A
75%
100%
125%
Benjamin J Sperry
Uzmanību! Vasaras sezonā atceries laicīgi iegādāties caurlaidi iebraukšanai pilsētā!

Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”

ceturtdiena, 21.maijs - svētdiena, 28.jūnijs

Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas izstāde “Pelēkās vielas”

  • ceturtdiena, 21.maijs - svētdiena, 28.jūnijs
  • Tirgoņu iela 29

Pēc ilgāka pārtraukuma Jūrmalas pilsētas muzejs aicina apmeklētājus uz jaunām izstādēm. Muzeja 2. stāva izstāžu zālēs būs skatāma vecmeistares Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas tonāli piesātinātā izstāde “Pelēkās vielas”.  Kamīnzālē līdz pat jūnija beigām joprojām ir skatāma izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma un privātkolekcijām Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100.

Edīte Krastenberga (1929 – 2016) 1958.g. ar izcilību absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju (diplomdarbs “Uz pārceltuves”), Mākslinieku savienības biedre no 1966.gada. Personālās izstādes Rīgā, Pļaviņās, Jēkabpilī, Madonā, Ērgļos, Koknesē, Lielvārdē. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības un Mākslas fonda kolekcijās Rīgā, Maskavā, privātkolekcijās Latvijā, Austrijā, ASV, Vācijā, izstādēs piedalījusies no 1956. gada.

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne:

“Mākslinieces Edītes Krastenbergas darbu izvietojumam Jūrmalas pilsētas muzejā izvēlējos apzīmējumu “Daugavas plūdums”, jo neviena sieviete Latvijas mākslā nav ar tādu regularitāti un daudzveidību uz audekla atstājusi gleznieciskas liecības par mūsu likteņupi.

Savas zemes mīlestība, uzticība, neslēpta patriotisma klātesamība - tas bija viens no veidiem, kā Edītes Krastenbergas paaudze ar ainavas palīdzību atklāja, cildināja savažotās dzimtenes skaistumu. Visu dzīvi viņa palika saistīta ar Pļaviņām, Daugavas plostnieka dzimtu, Vidzemes pakalniem, lejām un regulāri rīkoja personālizstādes.

Profesionālajā ziņā Edīte Krastenberga apguva un tālāk turpināja Konrāda Ubāna un Ārija Skrides toņu attiecību kārtojumu, gaismas glezniecību, to vārdos nenosaucamo nacionālās skolas savdabību, kas atklājas kompozīcijas tīrībā un skaidrībā.

Viņas gleznojumos, pasteļos, grafikas lapās grūti nodalīt to viengabalainību, kuru izsaka personības koptēls un mākslinieciskais rokraksts, kas veiksmīgākajos darbos sasniedz pilnību, piemēram, dzeltenās krāsas izmantojumā.  Edīte Krastenberga reiz pauda, ka savus darbus vēlētos pielīdzināt mazām prelīdēm. Jā, visa viņas radošā darbība ir nelieli skaņdarbi ar improvizācijas raksturu, kas ļauj skanēt savai zemei, mākslai un meitai atdotam mūžam ar nepārejošu vērtību paplašinājumu un piepildījumu.

Signe Vanadziņa (dz. 1973. g.) 1997. gadā absolvējusi Latvijas  Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu,  Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie profesora Induļa Zariņa.  Kopš 2018.gada Rīgas Stradiņa universitātē studē mākslas terapiju.  Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1997.gada.  Piedalījusies grupu izstādēs, sarīkojusi ap 30 personālizstādēm, tai skaitā izstādi "Kurš gadalaiks?"  Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2017.gadā.

Jaunajā gleznu ciklā Signe eksperimentē ar sev neierasta mākslinieciskā līdzekļa - pelnu pielietojumu, kas interesanti balansē ar viņai tik raksturīgo aktīvo krāsainību. Pelni ir sāpju un pārvērtību simbols. Iespējams, šī pelnu simboliskā pielietošana ir ne tikai jaunas tehnikas meklējumi, bet arī turpinājums mākslinieces interesei un studijām par mākslas kā terapijas līdzekli cilvēka garīgajā sakārtotībā. 

Lai gan Signes darbus varētu raksturot kā abstraktus, tomēr tajos  ir neiztrūkstošā dabas klātbūtne. Kaut kas no tīreļa, no meža malas, no purva brikšņiem, vēja un lietus. Vietām krāsu notecējumi kā papardes nospiedumi klājas viens otram pāri, vietām pilsētas melnā panorāma asi iezīmējas uz sarkanoranžīgās debess eksplozijas. Tad paveras nakts ainas, tumšas kā slapji pelni, tik vietām ar lietus lāses notecējumu vai naktstauriņa lidojuma švīku.

Šis gleznu cikls ir apcerīguma un noskaņu pilns, spītējot mākslinieces košo krāsu salikumiem un enerģisko līniju uzplaiksnījumiem. Gleznas ir kļuvušas abstraktākas, vairāk uz iekšu vērstas un rosina iedziļināties sevī, savās izjūtās.