^{“L ELLE” – mākslinieka Jāņa Mitrēvica personālizstāde Mākslas stacijā Dubulti}

Jūrmalas izstāžu telpas piedāvā daudzveidīgu mākslas un kultūras programmu visa gada garumā. Te skatāmas gan laikmetīgās mākslas ekspozīcijas, gan izstādes, kas izgaismo kūrorta vēsturi un personību stāstus. Izstāžu vietas izvietotas vēsturiskās koka būvēs, 20. gadsimta otrajā pusē celtās ēkās un pēckara modernisma arhitektūras paraugā – Mākslas stacijā “Dubulti”. Jūrmalas muzeji un galerijas regulāri uzņem gan Latvijas, gan starptautiskos māksliniekus. Kopā tās veido dinamisku kultūras telpu ar plašu skatījumu uz mākslas procesiem un pilsētas identitāti.

Jūrmalas muzejs (Tirgoņu iela 29, Majori)

• “Ārsts kūrortā 19. gadsimtā” (līdz 24.05) – izstāde Jūrmalas muzejā, kas atklāj 19. gadsimtu kā strauju pārmaiņu laikmetu medicīnā, zinātnē un sabiedrības dzīvē, kad kūrorti kļuva par veselības un dzīvesstila neatņemamu sastāvdaļu. Ekspozīcija pievērš uzmanību jaunajām ārstniecības metodēm, higiēnas prakses nostiprināšanai un ūdens procedūru nozīmei, kā arī kūrārsta profesijas izveidei, kas cieši saistīta ar Ķemeru un Rīgas jūrmalas kūrvietu attīstību. Izstādē skatāmi priekšmeti no muzeju krājumiem un privātkolekcijām, izgaismojot gan tālaika medicīnas atklājumus, gan sabiedrības paradumu maiņu, kas veidoja modernās veselības kultūras pamatus.

• “Noberzumi” (04.03.–19.04.) – mākslinieka Jura Petraškeviča personālizstāde Jūrmalas muzejā, kurā zīmējuma virsma kļūst par jutīgu robežu starp ķermeni un pasauli. Darbos atklājas grafīta un ogles tekstūras, rokas pieskārieni un pigmenta berzes radītās pēdas, kas papīrā fiksē kustību, laiku un sensoru pieredzi. Izstāde pievērš uzmanību virspuses nozīmei – vietai, kur krustojas redzamais un taustāmais –, uzsverot mākslinieka radošo procesu kā nepārtrauktu meklējumu, improvizācijas un materiāla tiešas pieredzes telpu.

• Audioviuzālā telpa “Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu” (līdz 14.02.2027) – izstāde aicina piedzīvot emocionāli piesātinātu ceļu uz kūrortu dažādos laikmetos – no pajūgiem un tvaikoņiem līdz dzelzceļa satiksmei. Izstāde, izmantojot skaņu, attēlu un telpisku scenogrāfiju, ļauj iejusties vēsturiskā brauciena noskaņā un caur maņu pieredzi sastapt ilgi gaidīto jūru.

Jūrmalas Kultūras centrs (Jomas iela 35, Majori)

• “Aiz loga pavasaris. Stāsti, kas iegleznoti audeklā” (16.02.–05.05.) – gleznotājas Ritas Uļjanovas izstāde Jūrmalas Kultūras centrā, kas aicina ielūkoties dabas un cilvēka pasaulē caur mākslinieces personīgo pieredzi un stāstiem. Darbos savijas liriskas noskaņas, kur reālais saplūst ar fantāziju – ziedi, putni un figurālas kompozīcijas veido simbolisku tēlu pasauli. Gleznās atklājas vienkāršas, bet būtiskas cilvēka jūtas – mīlestība, prieks, laime un attiecības, savukārt putni kļūst par brīvības un dabas balss simbolu. Izstādē apkopoti pēdējo gadu darbi.

Bulduru Izstāžu nams (Muižas iela 6, Bulduri)

• “Cilvēka trajektorijas” (līdz 7.03.) – Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila katedras studentu darbu izstāde Bulduru Izstāžu namā, kas caur tekstilu pēta laikmetīgā cilvēka pieredzes ceļus. Izstāde pievēršas identitātei, piederībai, ķermeniskumam un attiecībām, vienlaikus reflektējot par mūsdienu vides pretrunām – patērēšanu, tehnoloģiju radīto atsvešinātību un tuvības trauslumu. Individuālie darbi kopā veido daudzslāņainu karti, aicinot skatītāju apstāties, atpazīt sevi un pārdomāt savas trajektorijas šodienas pasaulē.

• “Puse no simts” (10.03.–30.04.) – gleznotāja Dzintara Adieņa personālizstāde Bulduru Izstāžu namā, kas iezīmē simbolisku atskaites punktu mākslinieka radošajā ceļā. Piecdesmit gadi – puse no simts – kļūst par brīdi, kurā atskatīties uz uzkrāto pieredzi, nostiprināto rokrakstu un līdzšinējo darbu kopumu. Izstādē skatāmie darbi atklāj mākslinieka radošos meklējumus un pieredzi, vienlaikus iezīmējot jaunu virzību turpmākajā radošajā ceļā.
• Iespēja ielūkoties Jūrmalas mākslas leģendas – sava laika izcilā latviešu ainavu gleznotāja Valda Buša (1924–2014) darbnīcā un radošajā pasaulē.

Aspazijas māja (Z. Meierovica prospekts 18/20, Dubulti)

• “Patverties saulē” (līdz 14.03) – mākslinieces Ditas Lūses personālizstāde, kas veidota kā klusa miera un līdzsvara telpa nemierīgā laikā. Vienpadsmit gleznās gaisma un telpa rada palēninājuma, vienatnes un iekšēja klusuma sajūtu, ļaujot skatītājam uz mirkli attālināties no ikdienas spriedzes. Gaisma mākslinieces darbos nojauc formu robežas un kļūst par galveno noskaņas veidotāju, kur saule atklājas kā spēka un skaidrības avots, nevis apžilbinošs karstums.

Mākslas stacija Dubulti (Zigfrīda Meierovica prospekts 4, Dubulti)

• “L ELLE” (26.02.–24.05.) – mākslinieka Jāņa Mitrēvica personālizstāde, kuras centrā ir lelles tēls kā cilvēka, sabiedrības un laikmeta simbols, atklāts gleznās un porcelāna skulptūrās. Izstādē skatāmi īpaši šai ekspozīcijai radīti jaundarbi, kuros ekspresīva krāsu valoda savienojas ar simboliskiem stāstiem par izvēli, varu, ticību un mūsdienu pasauli. Darbi aicina domāt par cilvēka vietu strauji mainīgā realitātē un par to, kas nosaka mūsu izvēles. Tā ir viena no nozīmīgākajām mākslinieka jaunāko gadu izstādēm Latvijā.

Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs (Pils iela 1, Dubulti)

• “Mana Parīze / Mon Paris” (līdz 31.03.) – gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova izstāde, kurā pirmo reizi vienuviet skatāmas tikai Parīzes ainavas – no agrīnajiem darbiem līdz jaunākajiem plenēra gleznojumiem. Intensīvā krāsu paletē un tiešā darbā dabā mākslinieks fiksē pilsētas gaismu, telpu un mirkļa noskaņu, atklājot Parīzi kā personisku radošās pieredzes telpu. 

Galerija BASTEJS (Skultes iela 10, Priedaine)

• “MAKE ART NO WAR” (līdz 28.03.) – aicināto mākslinieku izstāde, kas apliecina radošuma spēku laikā, kad pasaule saskaras ar destrukcijas un spriedzes ēnu. Izstādes centrā ir pārliecība, ka māksla spēj kļūt par alternatīvu vardarbībai – par domas, empātijas un cilvēcības telpu. Ekspozīcijā piedalās A. Akopjans, R. Ivanovs, G. Filipsons, E. Rozenbergs, A. Künnapu, H. Heinrihsone, P. Līdaka, J. Murovskis, D. Grodzs, A. Meldere, F. Kirke, I. Markēviča Caruka, K. Brekte, S. Daugule, J. Putrams, A. Butnors, I. Heinrihsons un I. Lūse, piedāvājot daudzveidīgu mediju un rokrakstu dialogu. Izstāde rosina skatītāju izvēlēties radīšanu, nevis iznīcināšanu, un apliecina, ka radošums ir spēcīgāks par karu.

Brīvdabas izstāde “Slokai – 770” pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas (Raiņa iela 3, Sloka)

Sloka šogad atzīmē 770 gadu jubileju kopš pirmās pieminēšanas vēstures avotos, un šīs nozīmīgās gadadienas ietvaros pie Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas līdz jubilejas gada noslēgumam skatāma brīvdabas izstāde, kas atklāj Slokas vēstures lappuses. Vizualizētajos stāstu stendos apkopota plaša informācija no arhīviem, muzeju krājumiem un iedzīvotāju atmiņām – par Slokas sākotni, iedzīvotājiem un viņu nodarbošanos, skolām, baznīcu un draudzēm, bibliotēku un celulozes fabriku, kas veidojušas šīs vietas identitāti. Katrs stends piedāvā fotogrāfijas, dokumentus un citātus no autentiskiem avotiem, izgaismojot Sloku kā industriālu, izglītotu un garīgi aktīvu kopienu cauri gadsimtiem. Izstādes mērķis ir atdzīvināt vietas atmiņu pilsētvidē un rosināt gan vietējos, gan pilsētas viesus ieraudzīt Sloku kā vienu no Jūrmalas vēsturiskajiem centriem.