Pasākumi

14.jūnijs - 11.jūlijs

Starptautiskais porcelāna apgleznošanas simpozijs. Izstāde "Kopā"

12.jūnijs - 14.jūlijs

Jāņa Gunāra Kalnmaļa un Ilzes Mucenieces-Adamaites gleznas Jūrmalas pilsētas muzejā

Jūrmalas pilsētas muzejā no 12. jūnija būs skatāmas divu atšķirīgu mākslinieku Jāņa Gunāra Kalnmaļa un Ilzes Mucenieces-Adamaites gleznas. Vecmeistars, izcilais ainavists  Jānis Gunārs Kalnmalis ar šo izstādi atzīmē savu 80. dzimšanas dienu, bet Ilze Muceniece-Adamaite, kuras darbus skatītāji iepazina glezniecības konkursizstādē “Marīna 2017”, atgriežas muzejā ar plašu personālizstādi “Introverse. Iekšējais smaids”.

Mākslinieks Jānis Gunārs Kalnmalis (1939) neatlaidīgā un sūrā darbā noteicis savu vietu latviešu glezniecībā. To nodrošina viņa talants, pieredzē gūtā meistarība un spēja aizvien no jauna pētīt, vērst plašumā mākslinieciskās izteiksmes robežas. Atsevišķos dzīves periodos viņš koncentrējies un atklājis, ka vienlīdz labi var izteikt savas domas un jūtu pasauli  visos žanros – figurālajā glezniecībā, portretā, akta glezniecībā, klusajā dabā, arī ainavā. Pēdējās desmitgadēs tieši ainava, kas ir smalks un sarežģīts izteiksmes veids, kļuvusi par Jāņa Gunāŗa Kalnmaļa māksliniecisko interešu paudēju. Turklāt viņš neierobežo sevi ar kādu vienu motīvu vai paņēmienu, bet tiecas savās gleznās sintezēt, parādīt visu to neizsmeļamo daudzveidību, kas piemīt realitātei.  Redzamajai realitātei un tai tikko nojaušamajai, ar prātu neizskaidrojamajai, kādas tālākas likumības un patiesības vēstošajai.

Šodienas Latvijas glezniecībā Jānis Gunārs Kalnmalis ir viens no nedaudzajiem, kurš apzināti strādā dabā, mērķtiecīgi pārrada emocionālos redzējumus noskaņās vispārinātā mākslas tēlā. Neatkarīgi no tā, vai par gleznieciskās valodas pirmavotu kļūst kāda no Eiropas pilsētām, kuras viņš regulāri iepazīst, rīko tajās personālizstādes un glezno, vai arī tie ir pašmāju koki, krūmi un žagari, kā viņš pats šos gleznojumus nodēvējis. Būtiskākais nestandarta formātos apstādinātajos mirkļos ir veids, kādā mākslinieks runā par laika un telpas vienotību.

Jānis Gunārs Kalnmalis 1959. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, 1967. gadā profesora Eduarda Kalniņa vadībā absolvējis  Latvijas Mākslas akadēmiju. Mācījies Figurālās glezniecības klasē pie klasiķiem Konrāda Ubāna, Leo Svempa, Induļa Zariņa u.c. Pēc akadēmijas ilgus gadus strādājis kombinātā “Māksla” par radošo mākslinieku, veidojis Latvijas pilsētām monumentālos sienu un ārsienu gleznojumus. Mākslinieka radošā darba lauks ietver arī grāmatu grafiku un lietišķo grafiku.

Izstādēs piedalās kopš 1967. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1979. gada. Personālizstādes bijušas daudzās Latvijas pilsētās, kā arī Somijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Luksemburgā, Šveicē, Nīderlandē. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas un Krievijas Mākslinieku savienību fondos, kā arī privātkolekcijās Eiropā, Amerikā, Austrālijā.

Ilzes Mucenieces-Adamaites (1954) izstādes Introverse pamatmotīvs ir iekšējas smaids. Smaida loma cilvēka garīgajā un fiziskajā labsajūtā atzīta jau sen. Smaids cilvēkam nozīmē atvērtību pret apkārtējo vidi - dzīvniekiem, dabu un cilvēkiem — un zemapziņas vēlmi dāvāt visiem prieku.

Apskatei izlikti autores pēdējo gadu darbi, kā arī dažas līdz šim neeksponētas gleznas no agrākiem gadiem.

Tēlu galerija radusies, uz audekla vai kartona izpaužot iekšējo noskaņu, domas un jūtas, caur cilvēka vai dabas tēlu, atbilstoši emocionālajam un tā brīža garīgo atziņu stāvoklim. Redzami teju patstāvīgi radušies personāži, kā naktsvijole, eņģelis, satīns, zīda taurenis, runātāji ceriņu dārzā, mazā balerīna, kā arī konkrētu cilvēku attēlojums. Iekļautas arī nedaudzas ainavas, tajā skaitā arī 2018. gada Jāzepa Pīgožņa ainavu glezniecības konkursā galvenajai balvai nominētā “Salaspils egles”.

Ilze Muceniece –Adamaite glezno lielformāta alegoriskas kompozīcijas, kurās alegoriskā veidā risina aktuālas ētiskas un sociālas problēmas. Vairākkārt pievērsusies vēsturiski un reliģiski pazīstamiem sižetiem - Madonna, Salome, Augšāmcelšana u.c. Darbos stingri būvēta kompozīcija, laba zīmējuma izpratne, gleznojumu papildina izteikti grafiskas līnijas. Glezniecības stils un tehnika laika gaitā veidojies, ejot no autores izjūtai pārāk smagnējās eļļas glezniecības tehnikas uz akrila, ogles un lakas izmantojumu savdabīgā autortehnikā, par pamata materiālu izmantojot rokas pieskārienam patīkamo kartonu. Rokrakstam raksturīga pārdomāta kompozīcija, bet impulsīvs glezniecības stils, vienmēr ir svarīgs kolorīta risinājums; svarīgs ir arī gaismas tvērums un dažos darbos tēlu alegorisms.

Ilze Muceniece-Adamaite absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas meistardarbnīcu profesora Edgara Iltnera vadībā (1979), ieguvusi mākslas maģistra grādu (2013). Sākusi piedalīties izstādēs 1980-tajos gados, Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1985.gada.

Jāņa Gunāra Kalnmaļa un Ilzes Mucenieces-Adamaites izstādes Jūrmalas pilsētas muzejā skatāmas līdz 14. jūlijam. Izstādes atklāšana 12. jūnijā plkst. 17.00
Muzeja darba laiks: P., O. – slēgts, T. – Sv. no 10:00 – 18:00. Ieeja – bez maksas.

23.maijs - 13.jūlijs

Anda Munkevica stikla mākslas izstāde „Nospiedumi gaismā”

7.jūnijs - 3.augusts

Līvijas Pavlovskas jubilejas izstāde "Tā zilā ilgu puķe”

  • 7.jūnijs - 3.augusts
  • Z.Meierovica prospekts 18/20

No 07. jūnija  Aspazijas mājā Dubultos (Z.Meierovica pr. 18/20) būs skatāma Latvijas Mākslinieku savienības Jūrmalas mākslinieku biedrības mākslinieces Līvijas Brigitas  Pavlovskas jubilejas izstāde "Tā zilā ilgu puķe". Tā būs poētiska ekspozīcija, kurā valdīs  Aspazijas dzejā izjustie ziedu motīvi, to daiļums un mīlestība. Māksliniece savos darbos uzburs  ziedu skaistumu, dažādību, pasakaino krāsu nianšu bagātību un neatkārtojamību. Viņa uzskata, ka līdz pilnībai dzīvās puķes izjūtu gleznā nemaz  pārradīt nevar.

Līvijas Brigitas  Pavlovskas, humanitāro zinātņu maģistres mākslā, dzīves ceļš ir cieši saistīts ar Jūrmalu jau daudzu gadu garumā. Jūrmalas pilsētā viņa strādājusi par galveno mākslinieci,  veidojot funkcionālus, mūsdienīgus interjerus pilsētai. Piedalījusies mākslas izstādēs Jūrmalā un Jūrmalas sadraudzības pilsētās, kā arī daudzās citās valstīs - Somijā, Igaunijā Itālijā u.c.

Līvijas Pavlovskas jubilejas izstāde "Tā zilā ilgu puķe” Aspazijas mājā (Z. Meierovica pr. 18/20, Dubulti) apskatāma līdz 3. augustam. Aspazijas mājas darba laiks: svētdiena, pirmdiena – slēgts, otrdiena – sestdiena 10:00 – 18:00 Ieeja bez maksas

30.aprīlis - 30.jūnijs

Jāņa Deinata personālizstāde “–šie”

Asuma milimetrs, gaismas sekunde un mirkļa unikalitāte – šie profesionālās meistarības lielumi Jāņa Deinata fotogrāfijā ir slīpēti līdz perfekcijai. Sekojot tiem no darba darbā, var nonākt paralēlajā pasaulē – gan “citā” stāstā, gan laikmeta tendenču aizvējā. Vērojot, kā sociāls komentārs Jāņa Deinata darbos maskējas elegantā un pašpietiekamā profesionālismā, rodas vēlme salīdzināt fotogrāfa poētisko metodi ar Imanta Ziedoņa trikiem, kurš arī nekautrējās rīmēt “liels un cildīgs” ar “zāģu skaidām pildīts”.

Jānis Deinats devis izstādei īsu, bet sarežģītu nosaukumu “–šie”. To burtiskā nozīmē veido izskaņa, kas dažādiem apzīmētājiem ir viena un tā pati: uzplaukušie, atnākušie, aizbraukušie, nosalušie, palikušie. Pasaules vērojumi – daba un civilizācija jeb augu tuvplāni un numeroloģiskas anekdotes izstādē “– šie” atgādina apgaismības laikmeta dienasgrāmatu ar tai neiztrūkstošu vispārinājumu, atziņu un sentimentālu noskaņu klātbūtni. Attēlu poētiskais profesionālisms vedina norādīt uz metaforām – vērtībām un abstraktiem jēdzieniem, ko ikdienā mēdz dēvēt par “vārdos nepasakāmo”: laime, mīlestība, dzīve, dzimtene, mūžs. Šāda “nulles” definīcija radīta, lai pierādītu nozīmi, izceltu to pāri citam, taču tehniski tā no nozīmes atbrīvo “pierādījumu trūkuma dēļ”. Tieši šīs svārstības apdzīvo Jāņa Deinata “–šie”. “Mūsu dzīve ir iluzora,” saka fotogrāfs.

Jānis Deinats nekad nav bijis “jaunais mākslinieks”, bet kopš 1989. gada fotografē. Pirms tam ieguvis aktiera diplomu, 1986. gadā beidzot J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra nodaļu. Praksē viņš atklāj fotogrāfiju kā “jēlmateriālu” un veidojamu formu savu intuitīvo un konceptuālo mērķu sasniegšanai.
Jāņa Deinata personālizstāde “-šie” notiek Mākslas stacijā Dubulti ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu un mākslas centra Zuzeum atbalstu. Izstāde ir “Rīgas Fotomēnesis 2019” programmā. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.

Pasākumi:

  • Preses tūre ar mākslinieku – 2019. gada 30. aprīlī plkst. 11.00 Mākslas stacijā Dubulti.
  • Izstādes atklāšana 2019. gada 30. aprīlī plkst. 18.00 Mākslas stacijā Dubulti.
  • Tikšanās ar Jāni Deinatu izstādē “–šie” “Rīgas Fotomēnesis 2019” atklāšanas nedēļā – 18. maijā plkst. 15.00 Mākslas stacijā Dubulti.
  • Radošā darbnīca bērniem un skolniekiem mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS vadībā Jāņa Deinata personālizstādē “–šie” – 18. maijā no plkst. 11.00 līdz 15.00 Mākslas stacijā Dubulti. Jānis Deinats tiksies ar darbnīcas dalībniekiem plkst. 13.00.

17.aprīlis - 18.jūlijs

Vitālija Jermolajeva izstāde "Gaisma mūsos"

11.maijs - 4.septembris
26.aprīlis - 1.septembris

Izstāde "Cepures pasaule"

Viesnīcā “Pegasa pils” (Jūras ielā 60), pretī Dzintaru koncertzālei 26. aprīlī veras pašu pārsteidzošāko Rīgas etnomuzeja “Cepures pasaule” eksponātu izstāde. Līdz septembra sākumam šeit būs izstādītas antīkas cepures, kroņi un košas maģiskas galvassegas no vienas no pašām neparastākajām Latvijas muzeju kolekcijām.
Apmeklētāji varēs iepazīt galvassegas no visas pasaules kontinentiem, uzzinās tradicionālo tautastērpu vēsturi un varēs novērtēt šamaņu galvasrotu maģisko spēku, kuras likt galvā nezinātājiem stingri aizliegts.
Ieeja izstādē bez maksas.

Muzejs dibināts Rīgā 2014. gadā un parāda bagātu tradicionālo galvassegu kolekciju, ieskaitot senus apzeltītus kokošņikus un ar pusdārgakmeņiem klātus kroņus, noburtas āfrikāņu rituālās maskas un ķiveres un lielas āzijas šamaņu cepures, galvassegas no lūka un cilvēku matiem. Muzeja eksponāti rāda daudzu vēsturē zudušu mazu un lielu tautu kultūru no visas pasaules. Muzeja dibinātājs zinātnieks un ceļotājs Kirils Babajevs.

1.janvāris - 31.decembris

Vides objekts "Mirkļmarka/Vēstule no Jūrmalas Mākslinieku nama"

Pie Mākslinieku nama izvietots jauns vides objekts „Mirkļmarka/Vēstule no Jūrmalas Mākslinieku nama”. Ikviens interesents var tajā nofotografēties un iejusties pastmarkas lomā. Objekts tapis Mākslinieku namam sadarbojoties ar biedrību “RAD-DAR “un mākslinieci Lauru Feldbergu.  

2.janvāris - 31.decembris

Pastāvīgā ekspozīcija "Bērns kūrortā"

Izstādē skatāmas bērnu rotaļlietas, grāmatas, spēles, apģērbs un pludmales piederumi no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma. Izstādē būs iespējams ne vien aplūkot spēles, bet arī spēlēties pašiem. Visjaunākajiem apmeklētājiem būs iespēja iejusties pludmales atmosfērā un būvēt smilšu pilis. Izstāde aptver laika posmu no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām, iepazīstinot ar bērnu izklaidēm un vaļaspriekiem kūrortā.
  • 2.janvāris - 31.decembris
  • Tirgoņu iela 29
  • https://www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum/?fref=ts

Lielākā daļa no izstādē redzamajiem priekšmetiem ir jūrmalnieku un rīdzinieku bērnības liecinieki, kas rūpīgi glabāti un dāvināti muzejam. Vairums no tiem publiskai apskatei eksponēti pirmo reizi. Muzeja darbinieki izsaka pateicību māsām Elizabetei Priedītei un Irinai Ženičai, Mairai Placēnai, Irēnei Štrausei, Rasmai Ruskai, Edītei Jerumai, Marikai Rainei-Bukelei, Birutai Miķelsonei, Laimonim Ķudim, Guntim Mārim Smilgainim un daudziem citiem par saglabātajām un muzejam nodotajām laikmeta liecībām. Izstādi papildina pastkartes un fotogrāfijas, kā ari jūrmalnieku atmiņu lasījumi par bērnību kūrortā.

Muzeja vēsturniece Inga Sarma stāsta: “Kūrortus izgudroja pieaugušie. Iespējams tāpēc, ka tur viņi jutās kā bērnībā – līksmi un bezrūpīgi. Tomēr, braucot uz kūrortu, pieaugušajiem pašiem bieži vien līdzi bija bērni. Kamēr vecāki baudīja kūrorta gaisotni, bērni atrada un izgudroja paši savas kūrorta izklaides: būvēja smilšu pilis, dzenāja bumbu, laida pūķus, bet lietainās dienās patvērās vasarnīcu verandās, kur varēja pārtapt par iemīļoto grāmatu varoņiem, tērpt lelles vai izspēlēt alvas zaldātiņu kaujas. Dažādi laiki veidoja savas iezīmes bērnu kūrorta ikdienā. Izjādes ar poniju jūras krastā tiem, ko pieskatīja aukles un guvernantes, pirmās vasaras kolonijas tiem bērniem, kuru vecāki paši nekad neatļāvās atpūsties kūrortā, pionieru nometnes ar militarizētām spēlēm un maršēšanu uz pludmali... Visos laikos bērni aizvien gaidījuši vasaru un priecājušies par sauli un jūru. Aizvien kāds būvē smilšu pilis liedagā un rada savu sapņu pasauli kādā vasarnīcas verandā.”

Izstādes veidošanā piedalījās Jūrmalas pilsētas muzeja speciālisti – saturs, māksliniece Dace Džeriņa –dizains, mākslinieks Mārtiņš Ratniks – videomontāža, SIA “Dekorāciju darbnīca” – montāža un iekārtošana, Jūrmalas teātris – audioieraksts.

Izstāde tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.

Ieeja bez maksas!

2.janvāris 09:00 - 31.decembris 17:00

Pastāvīgā ekspozīcija "Jūrmalas zvejnieku sēta 19.–20. gadsimtā". Enkuru un zvejas laivu kolekcija, virvju vīšanas darbnīca

Jūrmala jau izsenis bija pazīstama ne tikai ar saviem dabas ārstnieciskajiem resursiem, bet arī ar senajiem zvejniekciemiem Rīgas jūras līča piekrastē. Jūrmalas senāko iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija upes un jūras zvejniecība.
  • 2.janvāris 09:00 - 31.decembris 17:00
  • Tīklu iela 1a
  • www.jbmuzejs.lv

1992. gadā zvejnieku kopsaimniecību "Uzvara” pārveidoja par akciju sabiedrību "Jūraslīcis”. Pēc akciju sabiedrības bankrota, Jūrmalas pilsētas dome 2002. gadā iegādājās zvejniecības muzeja ēkas un kolekcijas. No 2003. gada 1. janvāra tas darbojas kā Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle – Jūrmalas brīvdabas muzejs, kas ir nozīmīga Jūrmalas un Latvijas kultūrvēstures daļa. Jūrmalas brīvdabas muzejs kalpo sabiedrībai, tā mērķis - popularizēt un pētīt Jūrmalas iedzīvotāju senākā nodarbošanās veida – zvejniecības attīstību Jūrmalā un tās tuvākajā apkārtnē, saglabāt nākamajām paaudzēm ar zvejniecību saistīto etnogrāfisko celtņu un vēstures liecību kolekciju muzejā.

Jūrmalas brīvdabas muzejā notiek tradicionāli pasākumi – "Lieldienas", starptautiskā "Muzeju nakts" akcija, muzeja dibinātāju – bijušā zvejnieku kolhoza "Uzvara” darbinieku godināšanas svētki. Augustā "Amatu dienā” savu prasmi rāda dažādu seno amatu meistari, septembra nogalē ap Miķeļiem svinam "Vīna svētkus”, bet decembrī sagaidām "Ziemassvētkus” senlatviešu tradīciju garā. Tās ir tradīcijas, ko vēlamies attīstīt, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm.

Ieeja bez maksas!

3.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00

Pastāvīgā interaktīva ekspozīcija "Aspazija atgriežas Dubultos"

  • 3.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00
  • Aspazijas māja
  • https://www.facebook.com/ASPAZIJA.IR.MAJAS/?fref=ts

2.janvāris - 31.decembris
1.janvāris 10:00 - 30.decembris 17:00

Pastāvīgā vēstures ekspozīcijas "Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.-20.gadsimtā"

Ieeja bez maksas!

1.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00

Multimediāla ekspozīcija "Raiņa telpa. Plašums. Dziļums. Bezgalība.”

  • 1.janvāris 10:00 - 31.decembris 17:00
  • Tirgoņu iela 29
  • https://www.facebook.com/JurmalasPilsetasMuzejsJurmalaCityMuseum/?fref=ts
1.janvāris 10:00 - 31.decembris 18:00

Pastāvīgā vēsturiskā interjera ekspozīcija "Radošas personības mājvieta Jūrmalā, 1933. – 1943. gads"

Šajā divstāvu koka vasarnīcā Aspazija pavadīja sava mūža pēdējos 10 gadus. Atjaunotajā ekspozīcijā ir Aspazijas plašā ēdamistaba un viesu salons ar bagātīgi rotātu podiņu krāsni, puķainām mēbelēm un antīku radio, kurā var dzirdēt pašas Aspazijas balsi, ierakstītu 30 gadu beigās. Šauras koka kāpnes ved uz Aspazijas darbistabu, kur saglabājušās vairākas rakstnieces oriģinālās mēbeles.
  • 1.janvāris 10:00 - 31.decembris 18:00
  • Z. Meierovica prospekts 18/20
  • https://www.facebook.com/ASPAZIJA.IR.MAJAS/?fref=ts

Māja, kurā latviešu dzejniece Aspazija pavadīja sava mūža nogali, ir Valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis. Ēka celta 1903.gadā, un tā piesaista uzmanību ar daudzveidīgu fasādes apdari. 1996.gadā Aspazijas māja tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Mūža nogalē dzejniece izteica vēlējumu, lai māja Dubultos kļūtu par radošu personību satikšanās vietu.

Šodien Aspazijas māja kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu, Rīgas, Jūrmalas, Latvijas inteliģences tikšanās mājvietu. Dzeja un mūzika, māksla un vēsture, vienkārši draudzīgas sarunas rada Aspazijas mājas īpašo auru.

1.janvāris 17:00 - 31.decembris 17:00

Pastāvīgā ekspozīcija "Es un TU"

Veltīta Raiņa un Aspazijas mīlestībai un daiļrades virsotnēm, ko atklāj viņu kopdzīves mezglpunkti un daiļrades process – nozīmīgākie darbi. 

Ekskursijas iespējams pieteikt telefoniski tālr.: 67764295; 29239472 vai pa e-pastu: rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

Ekskursijas latviešu, angļu un krievu valodā.

Darba laiks: Otrdiena – Sestdiena 10.00 – 17.00, svētdiena, pirmdiena – slēgts.

Ieejas maksa 2,00 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,00 eiro. Ģimenes biļete (1 vai 2 pieaugušie ar 1-4 bērniem līdz 18 gadu vecumam vai viena daudzbērnu ģimene) 3,00 eiro.

Vairāk skatīt MMA publisko maksas pakalpojumu cenrādis: http://likumi.lv/doc.php?id=278914