Jūrmalas izstāžu telpas piedāvā daudzveidīgu mākslas un kultūras programmu visa gada garumā. Te skatāmas gan laikmetīgās mākslas ekspozīcijas, gan izstādes, kas izgaismo kūrorta vēsturi un personību stāstus. Izstāžu vietas izvietotas vēsturiskās koka būvēs, 20. gadsimta otrajā pusē celtās ēkās un pēckara modernisma arhitektūras paraugā – Mākslas stacijā “Dubulti”. Jūrmalas muzeji un galerijas regulāri uzņem gan Latvijas, gan starptautiskos māksliniekus. Kopā tās veido dinamisku kultūras telpu ar plašu skatījumu uz mākslas procesiem un pilsētas identitāti.

^{Ieva Krūmiņa. Odesa bez Katrīnas Lielās, 2023 – 2025}

Jūrmalas muzejs (Tirgoņu iela 29, Majori)

• “Plūsmā” (03.07.–13.09.) – starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde Jūrmalas muzejā, kas aicina pievērsties neredzamiem procesiem – intuīcijai, apziņai, atmiņai, satikšanās pieredzei, pārmaiņām un cilvēka iekšējai plūsmai. Izstādē piedalās 23 dažādu paaudžu Latvijas un ārvalstu mākslinieki, kuru darbi aptver plašu mediju loku – glezniecību, grafiku, tēlniecību, stikla un tekstilmākslu, video un instalāciju. Izstādes idejiskais pamats sasaucas ar Karla Gustava Junga atziņām par kolektīvo bezapziņu un cilvēka individuālo garīgās attīstības ceļu, vienlaikus pieskaroties mūsdienās aktuālajam jautājumam par apzinātu klātbūtni, savstarpēju saikni un spēju uztvert pasauli ārpus racionāli izmērāmā. “Plūsmā” nesniedz gatavas atbildes, bet aicina apstāties, uzdot jautājumus un ļauties mākslas pieredzei.

• Audioviuzālā telpa “Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu” (līdz 14.02.2027) – izstāde aicina piedzīvot emocionāli piesātinātu ceļu uz kūrortu dažādos laikmetos – no pajūgiem un tvaikoņiem līdz dzelzceļa satiksmei. Izstāde, izmantojot skaņu, attēlu un telpisku scenogrāfiju, ļauj iejusties vēsturiskā brauciena noskaņā un caur maņu pieredzi sastapt ilgi gaidīto jūru.

Bulduru Izstāžu nams (Muižas iela 6, Bulduri)

• “No Jūrmalas līdz Roņu salai. Gleznotājam Voldemāram Caunem – 125” (līdz 05.07.) – izstāde, kas veltīta izcilā latviešu figurālās glezniecības pārstāvja Voldemāra Caunes jubilejai, izgaismojot jūras piekrastes ainavas, zvejnieku dzīvi un Baltijas jūras piekrastes cilvēku pasauli viņa daiļradē. Ekspozīcijā skatāmi darbi no 20. gadsimta 30. līdz 60. gadiem – Jūrmalas dabas skati, zvejnieku tēli, Roņu salas ainavas un tās iedzīvotāju portreti. Izstāde atklāj mākslinieka spēju ar psiholoģisku niansētību iemūžināt piekrastes ikdienu, cilvēku raksturus un laikmeta noskaņu. Tajā iekļauta arī figurālā kompozīcija “Senā mūzika. Alšvangas spēlmaņi” (1940), kas simboliski iezīmē pārmaiņas mākslinieka dzīvē un laikmeta kontekstā.

• “Latvijas Jūrmalas puķītes: Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gadsimta nogalē” (09.07.–13.09.) – izstāde, kas veltīta Bulduru iedzīvotājai Katrīnai Reinovskai (1845–1923) – pirmajai latviešu dzejniecei sievietei, kuras dzejoļi izdoti atsevišķā grāmatā. Viņas 1875. gadā publicētais krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” kļuva par nozīmīgu priekšvēstnesi sieviešu ienākšanai latviešu literatūrā. Izstāde veidota kā simboliska “dzejnieces istaba”, kurā 19. gadsimta nogales estētika, dzejas tēlainība, jūras tuvums un zvejnieku dzimtas mantojums rosina domāt par to, ko nozīmē būt pirmajai.
• Iespēja ielūkoties Jūrmalas mākslas leģendas – sava laika izcilā latviešu ainavu gleznotāja Valda Buša (1924–2014) darbnīcā un radošajā pasaulē.

Aspazijas māja (Z. Meierovica prospekts 18/20, Dubulti)

• “Sieviešu pavadone – rokassomiņa” (līdz 19.09.) – izstāde Aspazijas mājā, kas atklāj rokassomiņu kā praktisku, estētisku un laikmetu raksturojošu sievietes pavadoni. Ekspozīcijā skatāmas somiņas no 19. gadsimta 80. gadiem līdz Otrā pasaules kara laikam, izgatavotas no zīda, ādas, sudraba, metāla un citiem materiāliem. Izstāde apvieno priekšmetus no 12 Latvijas muzeju krājumiem un 27 privātkolekcijām, tostarp somiņas, kas piederējušas ievērojamām Latvijas kultūras personībām – Elvīrai Brambergai, Dacei Akmentiņai, Emīlijai Bērziņai, Elfrīdai Pakulei un Annai Brigaderei.

Mākslas stacija Dubulti (Zigfrīda Meierovica prospekts 4, Dubulti)

• Gļeba Panteļejeva izstāde “Monumenti” (līdz 02.09.) – Latvijas tēlnieka personālizstāde, kurā mākslinieks pievēršas brīvības, morālo vērtību un cilvēka iekšējās atbildības jautājumiem. Gļebs Panteļejevs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas laikmetīgās un monumentālās tēlniecības autoriem, kura darbi godā personības, vēsturisko atmiņu un sabiedrībai būtiskus principus. Izstādē “Monumenti” mākslinieks reflektē par dvēseles mobilitāti un brīvības trauslumu laikā, kad cilvēks pats var kļūt par savas nebrīves līdzdalībnieku. Panteļejeva tēlniecībai raksturīga klasiska formas meistarība, modernisma vispārinājums un spēja monumentālus tematus pārvērst personiskā, emocionāli piesātinātā pieredzē.

Galerija Bastejs (Skultes iela 10, Priedaine)

• Rituma Ivanova izstāde “ON PAPER” un Augusta Kunnapu izstāde “Joys of Summer” (no 06.06.) – divas jaunas izstādes galerijā “Bastejs”, kas būs skatāmas no 6. jūnija. Ritums Ivanovs Latvijas mākslā pazīstams ar izteiksmīgu cilvēka tēla un portreta izpēti, savukārt izstādē “ON PAPER” uzmanība pievērsta darbiem uz papīra. Igauņu mākslinieka Augusta Kunnapu izstāde “Joys of Summer” iepazīstina ar autora krāsaino, atpazīstamo vizuālo valodu un vasaras noskaņās balstītu darbu izlasi. 

Izstāde “Mākslas liedags. Noslēpumu oāze” Dzintaru pludmalē

No 3. jūlija līdz 6. septembrim Dzintaru pludmalē pie Turaidas ielas skatāma tēlniecības un objektu izstāde “Mākslas liedags. Noslēpumu oāze”, kurā piedalās Roberts Diners, Lilija Dinere, Matiass Jansons, Kšištofs Kšištofs no Polijas, Mārtiņš Daksis, Ķestutis Benediks no Lietuvas un Artūrs Bogdanovs.

Brīvdabas izstāde “Dzintaru koncertzālei – 90” skvērā pie Dzintaru koncertzāles

Līdz 31. oktobrim skvērā pie Dzintaru koncertzāles skatāma brīvdabas izstāde “Dzintaru koncertzālei – 90”, kas vēsta par koncertvietas vairāk nekā gadsimtu ilgo attīstību – no Edinburgas kūrmājas izpriecu dārza ar ballēm, operetēm un varietē priekšnesumiem līdz nozīmīgam simfoniskās mūzikas centram. Izstāde ļauj izsekot arī koncertzāles arhitektūras pārvērtībām: 1936. gadā uzceltajai vēsturiskajai zālei ar Anša Cīruļa sienu gleznojumiem, 1960. gada modernisma vasaras koncertzālei un 21. gadsimta papildinājumiem. Vēsturiskās fotogrāfijas un dokumentālie materiāli atklāj Dzintarus kā vietu, kur kūrorta kultūra, mūzika un arhitektūra veidojušas vienu no atpazīstamākajiem Latvijas kultūras simboliem.