Jūrmalas izstāžu telpas piedāvā daudzveidīgu mākslas un kultūras programmu visa gada garumā. Te skatāmas gan laikmetīgās mākslas ekspozīcijas, gan izstādes, kas izgaismo kūrorta vēsturi un personību stāstus. Izstāžu vietas izvietotas vēsturiskās koka būvēs, 20. gadsimta otrajā pusē celtās ēkās un pēckara modernisma arhitektūras paraugā – Mākslas stacijā “Dubulti”. Jūrmalas muzeji un galerijas regulāri uzņem gan Latvijas, gan starptautiskos māksliniekus. Kopā tās veido dinamisku kultūras telpu ar plašu skatījumu uz mākslas procesiem un pilsētas identitāti.

Jūrmalas muzejs (Tirgoņu iela 29, Majori)

• Latvijas Keramikas asociācijas izstāde “Vēstkopa” (18.09.–01.11.) – izstāde vienkopus pulcē vairāk nekā 60 Latvijas keramiķu, pievēršoties vēstījumam un tā daudzveidīgajām izpausmēm laikmetīgajā keramikā. Katrs darbs piedāvā individuālu tēmas interpretāciju, rosinot domāt par vēstījuma īslaicīgumu un spēju saglabāties, kā arī tā emocionālo nozīmi. Ekspozīciju papildina “Studentu vēstkopa” Jūrmalas muzeja Kamīnzālē, iepazīstinot ar Latvijas Mākslas akadēmijas jauno keramiķu radošo veikumu.

• “Plūsmā” (03.07.–13.09.) – starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde Jūrmalas muzejā, kas aicina pievērsties neredzamiem procesiem – intuīcijai, apziņai, atmiņai, satikšanās pieredzei, pārmaiņām un cilvēka iekšējai plūsmai. Izstādē piedalās 23 dažādu paaudžu Latvijas un ārvalstu mākslinieki, kuru darbi aptver plašu mediju loku – glezniecību, grafiku, tēlniecību, stikla un tekstilmākslu, video un instalāciju. Izstādes idejiskais pamats sasaucas ar Karla Gustava Junga atziņām par kolektīvo bezapziņu un cilvēka individuālo garīgās attīstības ceļu, vienlaikus pieskaroties mūsdienās aktuālajam jautājumam par apzinātu klātbūtni, savstarpēju saikni un spēju uztvert pasauli ārpus racionāli izmērāmā. “Plūsmā” nesniedz gatavas atbildes, bet aicina apstāties, uzdot jautājumus un ļauties mākslas pieredzei.

• Audioviuzālā telpa “Atpūtnieks ceļā uz Jūrmalu” (līdz 14.02.2027) – izstāde aicina piedzīvot emocionāli piesātinātu ceļu uz kūrortu dažādos laikmetos – no pajūgiem un tvaikoņiem līdz dzelzceļa satiksmei. Izstāde, izmantojot skaņu, attēlu un telpisku scenogrāfiju, ļauj iejusties vēsturiskā brauciena noskaņā un caur maņu pieredzi sastapt ilgi gaidīto jūru.

Jūrmalas Kultūras centrs (Jomas iela 35, Majori)

• Kaspara Miglas fotoizstāde “Pastaiga pa skaisto Jūrmalu” (līdz 07.09.) – izstāde aicina doties vizuālā pastaigā pa 20. gadsimta pirmās puses Jūrmalu, atklājot pilsētu kā dzīvu, elegantu un daudzveidīgu kūrortvietu. Fotogrāfijās redzamas pludmales promenādes, peldiestādes, sanatorijas, stacijas, kafejnīcas, koncertdārzi, laivu piestātnes, Ķemeru parks un Jomas ielas rosība. Izmantojot papildinātās realitātes lietotni “Old Jurmala”, vēsturiskie attēli sastopas ar mūsdienu pilsētvidi, ļaujot ieraudzīt, kā Jūrmala mainījusies, vienlaikus saglabājot savu kūrorta garu.

Bulduru Izstāžu nams (Muižas iela 6, Bulduri)

• Annas Egles personālizstāde “Saules pinums” (17.09.–07.11.) – tēlnieces jaunākā skulptūru sērija, kurā abstraktas un simboliski precīzas formas savijas ar zemapziņas tēliem. Iedvesma darbiem rasta dainu estētikā, Latvijas dabā un cilvēka ķermenī. Izstāde turpina ciklā “Trejdeviņi” aizsākto radošo ceļu, šoreiz pievēršoties savienošanās, pinuma un veseluma tēmām. Latvijā, Viļņā un Kalifornijā tapušie darbi apvieno iepriekš izlolotas ieceres ar intuitīviem formas meklējumiem. Saules pinums te kļūst par simbolisku vietu, kur vienā veselumā savienojas sajūtas, pieredze un atmiņas.
• “Latvijas Jūrmalas puķītes: Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gadsimta nogalē” (09.07.–13.09.) – izstāde, kas veltīta Bulduru iedzīvotājai Katrīnai Reinovskai (1845–1923) – pirmajai latviešu dzejniecei sievietei, kuras dzejoļi izdoti atsevišķā grāmatā. Viņas 1875. gadā publicētais krājums “Latvijas Jūrmalas puķītes” kļuva par nozīmīgu priekšvēstnesi sieviešu ienākšanai latviešu literatūrā. Izstāde veidota kā simboliska “dzejnieces istaba”, kurā 19. gadsimta nogales estētika, dzejas tēlainība, jūras tuvums un zvejnieku dzimtas mantojums rosina domāt par to, ko nozīmē būt pirmajai.
• Iespēja ielūkoties Jūrmalas mākslas leģendas – sava laika izcilā latviešu ainavu gleznotāja Valda Buša (1924–2014) darbnīcā un radošajā pasaulē.

Aspazijas māja (Z. Meierovica prospekts 18/20, Dubulti)

• “Sieviešu pavadone – rokassomiņa” (līdz 19.09.) – izstāde Aspazijas mājā, kas atklāj rokassomiņu kā praktisku, estētisku un laikmetu raksturojošu sievietes pavadoni. Ekspozīcijā skatāmas somiņas no 19. gadsimta 80. gadiem līdz Otrā pasaules kara laikam, izgatavotas no zīda, ādas, sudraba, metāla un citiem materiāliem. Izstāde apvieno priekšmetus no 12 Latvijas muzeju krājumiem un 27 privātkolekcijām, tostarp somiņas, kas piederējušas ievērojamām Latvijas kultūras personībām – Elvīrai Brambergai, Dacei Akmentiņai, Emīlijai Bērziņai, Elfrīdai Pakulei un Annai Brigaderei.

Aktuālā informācija par izstādēm, pasākumiem un apmeklējumu Jūrmalas muzejā un tā filiālēs pieejama Jūrmalas muzeja tīmekļvietnē.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca (Pliekšāna iela 5/7, Majori)

• Marettas Staprānes–Bārlovas izstāde “LAIMA. RAIMONDS: Ģimenes laimes portreti” (līdz 19. oktobrim) – starpdisciplināra izstāde, kurā māksla sastopas ar neirozinātni. Tās centrā ir 27 Staprānu ģimenes locekļi no četrām paaudzēm. Portretos cilvēka ārējais veidols savienots ar atmiņām, personiski nozīmīgu mūziku, iecienītām krāsām un vietām, kā arī ar EEG palīdzību reģistrētu smadzeņu aktivitāti. EEG dati netiek izmantoti laimes zinātniskai mērīšanai – tie pārvērsti vizuālos parametros, kas ietekmē darbu struktūru, intensitāti, detalizāciju un asumu. Izstāde Raimonda Staprāna māksliniecisko mantojumu savieno ar nākamās paaudzes skatījumu uz ģimeni, identitāti un laimes pieredzi.

Mākslas stacija Dubulti (Zigfrīda Meierovica prospekts 4, Dubulti)

• Izstāde “Ukraiņu šerifi. Nepazaudēt mājas” (no 11. septembra līdz 2. oktobrim) – kinorežisora Romana Bondarčuka un Darjas Averčenko veidota izstāde par Ukrainas ciemu Stara Zburjivku un tā iedzīvotājiem. Stāsta centrā ir ciema priekšsēdētājs Viktors Maruņaks un divi vietējie kārtības uzturētāji jeb “ciema šerifi”, kuru ikdienu Bondarčuks dokumentējis īsi pirms Krimas okupācijas un pēc tās. Izstāde savieno autoru iepriekš nepublicētās videodienasgrāmatas, Ukrainas Kara arhīva materiālus un dokumentālās filmas “Ukraiņu šerifi” (2015) fragmentus, atklājot kopienas pašorganizēšanos, kara izraisīto piespiedu pārvietošanos un centienus saglabāt saikni ar mājām. 

Galerija “Bastejs” (Skultes iela 10, Priedaine)

• Artūra Akopjana izstāde “Joe of Abstract” (05.09.–11.10.) – izstāde pievēršas abstraktajai glezniecībai kā patstāvīgai vizuālai valodai, kurā galvenā nozīme ir krāsas intensitātei, kompozīcijai un ritmam. Mākslinieks meklē līdzsvaru starp spontānu kustību un apzināti veidotu struktūru, savukārt ierosmi darbiem rod ikdienas notikumos un nejaušos vērojumos – sastaptā sunī, ielas tēlā vai skatā uz darba galdu. Gleznas kļūst par mākslinieka, materiāla un laika mijiedarbības pierakstiem, kas skatītāju uzrunā nevis ar konkrētu sižetu, bet ar krāsu, telpu un noskaņu.
• Henrija Preisa izstāde “On Paper” (05.09.–11.10.) – ASV dzīvojošā latviešu mākslinieka digitāldruku izstāde, kas veidota pēc darbiem, kuri 2017. gadā bija skatāmi galerijas “Bastejs” izstādē “De Synthesized”. Darbos savienojas dažādu kultūru nospiedumi, mākslinieka ģimenes mantojums un mūsdienīga vizuālā valoda. Izstādes nosaukums atsaucas uz sintēzes jēdzienu un elektronisko mūziku, izceļot atšķirīgu pieredžu, atmiņu un vizuālo elementu mijiedarbību.

Izstāde “Mākslas liedags. Noslēpumu oāze” Dzintaru pludmalē

No 3. jūlija līdz 6. septembrim Dzintaru pludmalē pie Turaidas ielas skatāma tēlniecības un objektu izstāde “Mākslas liedags. Noslēpumu oāze”, kurā piedalās Roberts Diners, Lilija Dinere, Matiass Jansons, Kšištofs Kšištofs no Polijas, Mārtiņš Daksis, Ķestutis Benediks no Lietuvas un Artūrs Bogdanovs.

Brīvdabas izstāde “Dzintaru koncertzālei – 90” skvērā pie Dzintaru koncertzāles

Līdz 31. oktobrim skvērā pie Dzintaru koncertzāles skatāma brīvdabas izstāde “Dzintaru koncertzālei – 90”, kas vēsta par koncertvietas vairāk nekā gadsimtu ilgo attīstību – no Edinburgas kūrmājas izpriecu dārza ar ballēm, operetēm un varietē priekšnesumiem līdz nozīmīgam simfoniskās mūzikas centram. Izstāde ļauj izsekot arī koncertzāles arhitektūras pārvērtībām: 1936. gadā uzceltajai vēsturiskajai zālei ar Anša Cīruļa sienu gleznojumiem, 1960. gada modernisma vasaras koncertzālei un 21. gadsimta papildinājumiem. Vēsturiskās fotogrāfijas un dokumentālie materiāli atklāj Dzintarus kā vietu, kur kūrorta kultūra, mūzika un arhitektūra veidojušas vienu no atpazīstamākajiem Latvijas kultūras simboliem.